s. 299. Ii dahkan gullinge. Ii dahkan gullin ge. Don šattat vel joksat Sirpmás gohcciid. Mánná lea nu unnán borri. Mánná lea nu uhccán borri. Máhtte lea viššalis bargi. Mun dat láven leat murrejeaddjin. Boađe boahtte vahku. Boađe boahtti vahku. Dat lea juhkki. Dat mánná lea lohkki. Dat lea oba juhkkis olmmoš. Dat lea oppa juhkkis olmmoš. Die lea lohkkis mánná. s. 311. Deatnojohtin sáhttá leat váralaš. Buot bivttasráhkadeapmi lea nissoniid bargu. Odne leat lohkamat. In beassan dal deatnojohtima oaidnit. Soai fertiiga maŋidit náitaleami. Ii šaddan mihkkege gávnnademiid. Odne leat golbma vihaheami. Duđatgo mu čállimii? Duđat go mu čállimii? Ii boahtán muorračuohppamii. s. 312. Dat lei oskkáldas gitta jápmimii. Maid Máret siđai goarrumis? Maid Máret áiggui goarrumis? Beassá dárogiela maid vehá oahppat dulkomis. Giittos eatnat luoikamis. Sii ealihit sin heakkaset vuodjimiin ja geasehemiin. In vel čilgemiinge ádden. In vel čilgemiinge ipmirdan. Duon mun in gohčo juoigamin. Jogo biillat ožžot divvojupmái? Jogo biillat ožžot divvosupmái? Máhtte áigu heaitit vuollaga juhkamis. Máhtte áigu heaitit vuola juhkamis. Lea áin muohttimin. s. 313. Boađán du lusa čállin dihte dan reivve. Mus lea divvunmiella áiddi. Máhtte lei mus báhčinskihpárin guovžža. Mun dál boađán du lusa čállin dihte dan reivve. Mun dál boađán du lusa čállin dihtii dan reivve. Maid don doaivvut rohkadallan bokte oažžut? Maid don doaivvut rohkadallama bokte oažžut? Válddán dan ášši guorahallan vuollai. Válddán dan ášši guorahallama vuollai. s. 314. Addaleami maŋŋel lávejedje sálmma lávlut. Ovdal vihaheame ferte dieđusge čálihit. Eatni dahkan láibi lei buorre. Du čoaggin muorjjit gopmánedje láhttái. Nieida ii čájehan geasage irggi čállin reivve. s. 315. Fertejetne vel bassat daid du čoallun guliid. Gean ráhkadan fanas dát lea? Mun šadden bálkestit daid du sálten guliid. Sii orro sin iežaset dahkan darfegođiid siste. s. 393. Máhtte boahtá. Áhčči lea oastán munnje sabehiid. Mun láven árrat lihkkat. Vuolgit lea suohtas. Ahte gielistii lea vissis. Máhtes lea beana. Jávregáttis leat guokte olbmo. Ikte lei hui buolaš. Lea dušše okta Ipmil. Dán báhkis šaddá čáppa gohppu. Mu vuovssihii. Min ii leat veara dohko vuolgit. Arvá. Diet lea gusto ávkkálaš. s. 395. Do doppe boahtá áhčči. Son lea boaris. Láiki bargagoahtá go beaivváš luoitáda. Eai guovttis ge nagot loktet dan geađggi. Eai guovttisge nagot loktet dan geađggi. Lea hávski oažžut reivve. Buorre lei go bohtet. Máhtes leat ođđa sabehat. Min bussás leat alit čalmmit. Mus lea oaivebávččas. Mánás orru borranmiella. Mis lea cahkkehit dola. Mis lea biergu vuoššat. Ellii šattai hoahppu. Dá livčče dutnje sabehat. s. 396. Mánás gollot gieđat. Sus jámii áhčči. Jávregáttis ledje guokte olbmá. Dán jagi eai leat luopmánat. Dán báhkis šaddá čáppa gohppu. Mu vuovssihišgođii. Mu gasttiha. Mu ii leat veara dohko vuolgit. Mii ávkkiid lea min doppe johtit? Mun oidnen olu olbmuid. Oidnen olu olbmuid. Dál dii fertebehtet geargat. Dál fertebehtet geargat. Dan gal juohkehaš fuobmá dakkaviđe. Dan gal fuobmá dakkaviđe. s. 397. Mánná lei balus go mánná galggai skuvlii. Mánná lei balus go galggai skuvlii. Báhppa lei juohkán guovtte sadjái osiid. Bártniide lei juohkán stuoribuš osiid go nieiddaide. De álge doaivut ahte sis lea jápmindávda. De álge doaivut ahte lea jápmindávda. Eat mii sáhte vuolgit go mis ii leat dilli. Eat mii sáhte vuolgit go ii leat dilli. Lea dušše okta Ipmil. Lei miessemánu álgu. Lei soahti. Sevnnjodii. Bijai muohttaga. Arvigođii. Lea buolaš. s. 398. Boađán. Arvá. Lea buolaš. Áddjá boahtá. Máhtes lea beana. Jeakkis leat luopmánat. Mu vuovssiha. Áddjá lea boaris. Moraš šattai illun. Áhkku ii leat dáppe. Goas heajat leat? Sii eai diehtán ahte Ipmil lea. Sii eai diehtán ahte mánnu šaddá. s. 399. Áddjá boahtá. Mus lea biila. Mun in šaddan vuolgit. Mus lea biergu vuoššat. Mus lea viežžat čázi. Mun ferten viežžat čázi. Áddjá lea boahtán. Leago arván diehko? Lea go arván diehko? Biret lea čállime. Mun lean heaitán borgguheames. Biret ii boađe. Maid don čálát ruzat? s. 400. Mus lea biila. Mánás gollot gieđat. Arvá. Vuoi surgat dan gándda! Ustibažžan! Áddjágo duo lea boahtime? Áddjá go duo lea boahtime? Áddjá fal. Gos don dál boađát? Siiddas. Ádjásgo lea ođđa fanas? Ádjás go lea ođđa fanas? Doppehan álo somá gos nu olu olbmot. Vare mun doppe dahje son dáppe! Biera, de sabehiid! Gosa don dál? Maid don dál? S. 401. Máret lea oahpaheaddji. Mii leimmet viđas. Dat orui buorre fanas. Leatgo hilbadat mánát? Leat go hilbadat mánát? Son šaddá buorre oahpaheaddji. Din viessu šattai oppa stuoris. Dán báhkis šaddá čáppa gohppu. Doppe ledje ollu olbmot. Ikte lei duorastat. Dál ii oro šat bávččas. Eai lean láibbit. Lea dušše okta Ipmil. s. 402. Gean dat lea? Dat lea áhči. Dan guovtto dat leat. Miehkki lea guovtte ávjui. Dat fiilu lea golmma borrái. Gean láhkai dat lea? Dat lea áhčis láhkai. Son lea taksivuoddjin Oslos. Dál dán jagi son lea oahpaheaddjin. Lásse lea mus reaŋgan. Dat lei stuora vahágin munnje. Mii dasa lea sivvan? Na mii lea sáhkan dohko? Son gohčoduvvui Mihkkalažžan. Moraš jorai illun. Dat šattai stuora váivin midjiide. s. 403. Niillas válljejuvvui áirrasin. Áddjá elii hui boarisin. Gárttaigo divrrasin? Maŋemus son šattai buorrin oahpaheaddjin. Máret beasai dálu eamidin. Ánde bázii leaskan. Áddjá lei soggái čalmmiid. Mun lean illávejiid. Son lea čalbmebeale. Lihtti lea ravddaid dási. Áhkku šattai illui. Mun lean morrašis. Bárdni leai rikkis sogas. Niibi lea stális. Áddjá lea ruovttus. Čoahkkin lea eahkedis. Mánná lea gahperahttá. Diet gal lea beare unnán. Diet gal lea beare uhccán. s. 404. Uksa galgá leat gitta. Dat gal lea boastut. Gal diet šattai botnjut. Muhtumat ledje vácci ja muhtumat ledje čuoigga. Dát ađa lea uhccán vuošša. Mun ledjen illáveaje. Girji lea logakeahttá. Mánát leat oažžulat guliid. Dain lea fáktemuš juohke balvva. Buot lei varran. Buot lei varrana. Buot lei varranaga. Áddjá veallái buohccin. Makkár vuoigatvuođat dain leat Norgga riikavuložin? Gáhkuid son ráhkada hui buriid. Mus lea Ánde-máhka mielbargin. Son lea oahpaheaddjin hui čeahppi. s. 405. Mus leat gieđat nu galbmasat. Márehis lea oaivi nu bávččas. Viidni ostui guokte gákka. Dan gal dieđán váddása. Guovdageaidnulaččat lávejedje lohkat kárášjohkalaččaid čeavláid. Guovdageaidnulaččat lávejedje lohkat kárášjohkalaččaid čeavlái. Áhčči dagai dan fatnasa beare oanehačča. Gáhkuid son ráhkada hui buriid. Son veallái buohccin. Mun lean dan veahkkin ráhkadan. In hálit šat oahpaheaddjin bargat. Itgo boađáše munnje veahkkin? Dat gal heive áigegollun. Don gal it dohkke maninge. Makkár vuoigatvuođat dain leat Norgga riikavuložin? s. 406. Báhppan dus lea sotnabeaibargu maid. Mus livččii biebmu válmmasin. Mun doivon riebana beanan. Ollu amerihkálaččat doivot Oslo Ruoŧa oaivegávpogin. Dán jávrri rábmojit olbmot guollájin. Mii leat gullan báhpa bártni oalle gievran. Anán buorebun odne vuolgit go ihttážii vuordit. Mun jáhkán du iežan falibun. Dan mun gohčodan heahpadin. Áhčči dagai fatnasa beare oanehažžan. Hánisvuohta dahká olbmuid čalmmeheapmin. Olbmot válljejedje Mihkkala ovdaolmmájin. Máret čállá reivve. Son váccii ráiggil gápmagiid. Dain lea fáktemuš juohke balvva. Biret liiko Bierai. Mánná ballá beatnagis. Áhkku riidala isidiin. s. 407. Dat lea ánssášeaddji báhpa bagadusa. Dat lea nu diehtti dakkár ságaid. Mus lea divvun miella áiddi. Máhtte lei mus báhčin skihpárin guovžža. Boađan du lusa čállin dihte dan reivve. Oro jaska duššiid hupmamis! Oro jaska duššiid hállamis! Dien in fuobmán jurddašit čálidettiin reivve. Máhtte vulggii njurggu čáppa nuohta. Áhkku lei dieđikeahttá dan. Vácce siivot amat boktit máná. Áddjá bázii mállása vuoššažit. Mihkkal lea hui oažžul guliid. Olbmuid bealjit leat nu guldalasat diekkár áššiid. s. 408. Dat lea nu suoládahkis olbmuid bohccuid. Iešlágan olmmoš lea áddemeahttun nuppiid olbmuid. Son lea hui áddevaš nuppiid váttisvuođaid. In mun lea duhtavaš dien vástádussii. Dain lea fáktemuš juohke balvva. Ii mus leat atnu biilii. Leatgo don árgi bajándálkkis? Leat go don árgi bajándálkkis? Áddjá lea áŋgir dan bargui. Don leat čeahppi dujiide. Ii dus leat gávdni masage. Mun čálán. Liikon. Mánná ballá. Ale riidal! Mun lean árgi. Oainnátgo ádjá? Oainnát go ádjá? Mun liikon áddjái. Mánná ballá ádjás. Ale hilboš ádjáin! Dat lávejit bivdit jávrriid ja jogaid. In mun gille du biigot. s. 409. Maid don niegadit? Son morašta áhčis. Dat biegui feara maid. Mánát eai láve liikot, go olmmoš boagusta sin. Dat lea dalle gielistan du. Áiggutgo gáfe? Áiggut go gáfe? Siđatgo gáfe? Siđat go gáfe? Maid dat jearai dus? Dat jearai du! Eadni čuorvu máná. Ale čierut máná! Mun ferten vel beatnaga čuogahit. Miiba muges dan čáliha? Mii ba mu gis dan čáliha? Galggat jáddadit čuovgga, go manat nohkkat. Gal mun vuojihan du ruoktot. Dat šloaŋkalii uvssa go manai olggos. Áddjá bávkalii gumppe. s. 410. Mii gulaimet soapmása čoalkkuheame uvssa. Cizáš coahkuha duolji. Son lea dakkár mii váivváša buot bargguid. Son váccii ráiggil gápmagiid. Dus mun lean oahppan čállit. Mun oainnán ahte áddjá boahtá. Mun oainnán ádjá boahtime. Go stállu bođii sisa ja fuobmái bártni, de dohppii gitta su. Ii gárron dulkot munno riekta eambbo go dušše soames sáni. s. 411. Mun duđan dien vástádussii. Daidda ságaide in jáhke gal. Dat liiko dutnje. Ale suhta munnje! Beana borastuvvá birgui. Diet girji gullá munnje. Jogo don leat álgán dien bargui? Diet ášši ii guoskka munnje. s. 412. Dat ii heive buohkaide. Ánde riemai Birehii. Moai soabaime dasa. Áddjá lea áŋgir dan bargui. Leatgo buorre munnje? Leat go buorre munnje? In mun leat duhtavaš dien vástádussii. Dat lea hánis ruhtii. Mánná lea nu vuovdái láibái. Don leat čeahppi dujiide. Mii leat dohkkemeahttumat dan gudnái. Dan ala mun lean vissis. Dasa mun lean vissis. Dan atnui ii leat vuogas. Mii bidjat dorvomet Ipmilii. Ii dus leat gávdni masage. s. 413. Biret liiko čállit. Mun liikon orrut Kárášjogas. In mun jáhke dat lea duohta. Máret lea čeahppi čuoldit. Mun lean vissis ahte Iŋgá ii boađe. Mánná ballá oahpaheaddjis. Fuolatgo don mus? Fuolat go don mus? Hás don it biđe mus! Dat eai ceavzán guovžžas. Mun lean dolkan guolis. De son heittii dan barggus. Mii nohkkuimet sálttis. Várut beatnagis! s. 414. Mun lean geargan boradeames. Máhtte áigu heaitit borgguheames. Mun lean dolkan vuordimis. Son lea váiban bargamis. Dat ádjánedje boahtimis. Mun bessen vuolgimis. Mun vajálduhtten buvddas mannamis. Leatgo árgi bajándálkkis? Leat go árgi bajándálkkis? Mu oaivi lea hearki čoaskimis. Dien sártnis ii lean diehtu. Giitu gáfes! Don gal gusto beroštat čuovvut. Son jugestii viinnis. Gánda lea addán midjiide gáhkus. s. 415. Dien ášši birra ferten árvalit áhčiin. Dat láve álo riidalit isidiin. Sii vázze vuovdái muoraiguin bargat. Mii bártašuvaimet dainna biillain. Mun bohten duinna humadit. Ale hilboš ádjáin! Galggat čábbát meannudit heasttain. Dat logai muinna ahte munnai oaččun oasi. Dat logai muinna ahte mun nai oaččun oasi. Mun árvalin suinna ahte eango moai oastte ođđa biilla. Dat logai munnje mu maid oažžut oasi. Dat logai munnje ahte mun maid oaččun oasi. Dat logai munnje dan. s. 416. Goađis ledje guokte áhku. Biret lei goađis. Mun oidnen Bireha goađis. Mun oidnen Bireha goađis. s. 417. Mázes mun hupmen Birehiin. Romssas mis lei bussá. Son čállá hui čábbát. Máhtes lea nieida askkis. Mun oidnen Bireha TV:as. Mun boađán bearjadaga. Máhtte orru Mázes. Atte munnjenai! Atte munnje nai! Mun čálán mášiinnain. Easkka seavdnjadin bođii ruoktot. Láibi lea beavddi alde. Earret mu doppe ledje 5 olbmo. Ikte mun ledjen dieppe. Son čállá čábbát. s. 418. Mun boađán go don siđat. Mun bohten vácci. Dan mun vajáldahtten logakeahttá. Boradettiin galget mánát čohkkát jaska. Mus livčče guolit viežžat. Diet biergu ii leat oastimis, dat lea beare divrras. Áhčči šikkastii "fuos eret". Mun borahallen beatnagii. Mun dagahin niibbi rávdái. s. 419. Dat cápmáhalai iežas isidii. Mun fillehallen dan olbmui. Galggat gásttašahttit mánát báhppii. Geasa don geahčahat bohccuidat? Jesus dolvojuvvui vuoiŋŋas meahccái. Áhčči dagahii rávdi niibbi. Ale čierut máná! Mun attán dutnje girjji. Eadni boraha mánnái buvrru. Diet sabehat leat Márehii. Muital eadnái! s. 420. Mun lean Birehis ožžon reivve. Soames lea váldán mus čoavdaga. Dat gáibidii mis 5000 ruvnno. Mun áiggošin jearrat dus juoidá. Rabas munnje uvssa. Čájet áhččái maid! Dat šattai stuora vahágin midjiide. Gal mun oasttán dutnje duhpáha. Mii doalvvuimet ealu guokte miilla dan beaivve. s. 421 Dat bođii dán geainnu. Mun čuigen don beale vári. Fávlli ii guotte heastta. Dat bođii ráigeráigge bajás. Davábeale lea várri hui ceakkus. Láse spulžžui siskkobeale. Dát bivttas lea juohke saje gaikodan. Boađe dal vissui! Mánná gahčai johkii. Son vulggii Guovdageidnui. De dal čohkánii beavdái. Áddjá manai várrái. Bija gahpira oaivái! Áiggun gova bidjat seaidnái. Dat darvánii čoarvái. Ale guoskka dasa! Son dohppii mu gihtii. Kárášjogas Guovdageaidnui lea 13 miilla. Dat lea čállojuvvon goalmmát kapihttalis, nuppi vearssas čihččet versii. Son geahčai munnje. De sii johttájedje Mátta-Norgii. s. 422. De fertii vuostebeaivái mannat golmma geardde girku birra. Miehtebiggii manai dieđusge álkibut go vuostebiggii. Máhtte ráhkadii dálu dievá ala. Min gillái lea huksejuvvon ođđa girku. Gea, mo lea buorránan deike dát luodda, ja álggos lei juo nu fasti. Áddjá buohccái dasa. Biila bissánii Šuošjávrri ja Jergola gaskii. Son bissánii Romsii. Nieida bázii gávpogii. Mánná nohkai láhttái. Mun lean láhppán iežan fáhcaid várrái. Biergasiiddis son guđii gáfestohpui. Mun vajálduhtten govvidanapparáhta hotellii. Gosa don čihket dan? Gosa jámii áhččát? Dat heavvanii etnui. s. 423. Beaivváš jávkkai balvva duohkai. Vuovdái godde dan guovžža. Gárdái njuvve ollu bohccuid. Šaddetgo deike eppelat? Šaddet go deike eppelat? Leago diehko Kárášjohkii odne arván? Lea go diehko Kárášjohkii odne arván? Romsii lea muohttán hirbmadit dán dálvvi. Romssas lea muohttán hirbmadit dán dálvvi. Dat doalvu lihkohisvuhtii. Eadni lea viesus. Mun orun Guovdageainnus. Láibi lea juo beavddis. Mánná veallá láhttis. Sávzzat leat meahcis. Gahpir lea oaivvis. Dat čohkkájit beavddis. Bohccot ledje goađi luhtte. Guđe juolggis skierbmu dat heasta? Mun bidjen su niskkis olggos. s. 424. Dál mii lávlut goalmmát vearssas čihččet versii. Eadni boahtá viesus. Čuožžil bajás láhttis! Dat čuožžiledje beavddis go gerge borramis. Váldde gahpira oaivvis! Mun boađán ealu luhtte. Áhkku manai girkus. Mun fitnen gávpogis. Áhčči áigu Suomas vuodjit. Mii čuoiggaimet gitta áiddi duohkin. Áhčči lea suoinnis. Dál dat lea suoinnis boahtán. Goabbá munnos viehká čázis? Dat finai vielja guossis. Áhčči lea barggus. De beasaimet dan bárttis. s. 425. In mun beassan joga rastá. Leago Máret dáppe? Lea go Máret dáppe? Mun in dieđe gos Máret lea. Mun boađán diibmu vihtta. Mun boađán diibmu viđas. Diibmu lea vihtta. Mun vuolggán ihttážis mánnu. s. 426. Dat orui doppe vihtta jagi. Beaivvi mun čohkkájin doppe. Mun finan gávppašeame dan botta. Mun ledjen doppe máŋgga geardde. Dat láve juohke nuppi vahku fitnat ruovttus. Guđe beaivve don boađát? Mun vuolggán boahtte vahku. Ovddit ija lei hui buolaš. Skuvla álgá fas borgemánu 25. beaivvi. Beassáš-áigge lávejit dáppe ollu olbmot. Ale mana olggos dáid buollašiid! Dán čázi ii beasa dohko. Mun bohten juo miessemánus. Boahtte tiimmas mis lea matematihkka. Boahtte diimmus mis lea matematihkka. Mun vuolggán boahtte vahkus. Mun vuolggán boahtte vahku. Son bođii rievttes áigái. Son bođii rivttes áigái. s. 427. Giđabeallái ii láve šat nu čoaskkis. Oaččut dan guovtti vahkkui luoikkasin. In mun leat oaidnán du guovtti jahkái. Ean moai leat Suomas fitnan máŋgga mánnui. Oaččut dan boahtti sotnabeaivái. Dat bistá juovllaide. Guhkágo dál lea vel beassážiidda? Guhká go dál lea vel beassážiidda? Eatgo mii maŋit dan nuppi vahkkui? Eat go mii maŋit dan nuppi vahkkui? Gal dat joavdá dassážii. Dassážii go son jámii, lea guhkes áigi. Dassá go son jámii, lea guhkes áigi. Dat bistá beassážiid rájes hellodagaide. Dat bistá beassážiin hellodagaide. Otnážis lea vel mánnu. s. 428. Mun vuolggán vel dán vahkus. Guđe mánus dus lea friddja? Geassemánu álggos. Ii leat olbmuid muittus leamaš nu unnán čáhci eanus. Guđe beaivve don boađát? Son vuodjá 100 miilla ovtta beaivvis. Galggat golmma geardde beaivvis borrat ovtta tableahta. Jeahkálat nohket gal dálvvis gusto. Gal don ovtta vahkus gearggat. Ale juo olggos mana dákkár dálkin! Mun in sáhte čuoikan dáppe orrut. Easka seavdnjadin bođii ruoktot. s. 429. Bassin ii galggaše bargat. Áddjá bođii juo ovdal juovllaid. Ikte lei sotnabeaivi. Go Máhtte bođii gálvvuin, de lei juo sevnnjodeame. Boradettiin galget mánát čohkkát jaska. Dearvanláhkai dat gal ellet. Son čállá čábbát. Diet dáhpáhuvai mu dieđikeahttá. Girjjiid bokte son lea dieđu čoaggán. Mun in birge veahki haga. s. 430. Láđđi máksá 70 ruvnno mehtar. Láđđi máksá 70 ruvnno mehtaris. Sallidat mákset 10 ruvnno bihttá. Sallidat mákset 10 ruvnno bihtás. Sallidiid son bidjá 10 ruvdnui bihttá. Sallidiid son bidjá 10 ruvdnui bihtás. Dat deaddá guokte kilo. Dat máksá vihtta ruvnno. Son vujii viđalogi. Mun ožžon dan mađe ahte birgen. Mun vuvden dan viđačuohtái. Itgo hálbbibui bija? It go hálbbibui bija? Gal don oaččut dan haddái. Duhát ruvdnui mun gal oasttášin dan fatnasa. Dat oažžu čuođi ruvnno diibmui. Dat oažžu čuođi ruvnno diimmus. Itgo don dine máŋgalot duhát jahkái? Itgo don dine máŋgalot duhát jagis? It go don dine máŋgalot duhát jahkái? It go don dine máŋgalot duhát jagis? s. 431. Son váldá 10 ruvnno bihtás. Manne don it boahtán? Mun in boahtán go ii lean dilli. Girdi ii sáhte loktanit heajos dálkki geažil. In ožžon ráfi gumppiid dihte. Márjá biehku bániiguin. Mun lean nu váibbas ahte ferten nohkihastit. Loga, vai oahpat! Boađe sisa gáfe juhkat. Leage várrogas go váccát amat gáhččat. Mánná viegai olggos, váikko lei nu arvi. Dál mun čálán mášiinnain. Áddjá bođii biillain. s. 432. Boarráseamos náitalii badjeolbmo nieiddain. Moai Máhtiin áigo vuolgit Romsii. Boađe mu mielde. Boađe mu fárrui. Lásse bođii eatni fárus. Mun ledjen áhku luhtte. Dán báhkis mun áiggun ráhkadit gohpu. Das gal boahtá báhppa. Mii humaimet du birra. Galggat giitit skeaŋkka ovddas. Maid don dieđát dan ášši hárrái? Máhtte lea nuorat go mun. Dan báikkis ledje geađggit bordon dego gárdin. Dat dáidá riggát go mii jáhkkit. Mii lea du bávččas mu stuora givssi ektui? Mu dáfus gal oaččut vuolgit. Mu beale gal oaččut vuolgit. Mu bealistan gal oaččut vuolgit. Mu dihte gal oaččut vuolgit. s. 433. Mun goit vuolggán. Boahtágo Lemet? Boahtá go Lemet? Dushan ii leat lávka. Dus han ii leat lávka. Vuoi vuoi lei ahkit. Buvttes, Máhtte, goikemuoraid. Vuoi gáfat! Gosa don leat beargalat mu reaga dahkan? Vuoi surgat dan gándda! Ádjás lea ođđa viessu. Mus leat ođđa sabehat. Áddjá osttii guokte beatnaga. Die lea áhči niibi. Min viessu lea vihtta mehtara alu. Son lea oahppan olmmoš. s. 434. s. 439. Máhtte muitalii ahte áddjá boahtá. Máhtte muitalii áddjá boahtá. máhtte muitalii ádjá boahtit. Albmi lei ruoksat, go beaivi luoitádii. Albmi lei ruoksat beaivvi luoitádettiin. Sáhpánat, mat orrot uvnna duohken, eai atte ráfi. Uvnna duohken orru sáhpánat eai atte ráfi. s. 440. Mánát doivo stálu boahtit. Son osku iežas bestojuvvon. Mun dihten heastta sus leamaš. Uvnna duohken orru sáhpánat eai atte ráfi. Mun dieđán ruđaid leamaš áhkus. Máhtte logai sin vuolgit dál juo. Don dáhttot mu álgit bargat odne juo. s. 441. Lásse rábmui iežas vuoiti dan gilvvu. Goappá guovllus gáttát biekka boahtit. Oaivvildatgo iežat máhttit buot? Oaivvildat go iežat máhttit buot? Mánát doivo stálu boahtit. Mun dihten risttalaš olbmo sus šaddat. Mii eat diehtán mielkki divrut. Nieida ii gierdan bártniid boahtit lahkage. Mii vurddiimet dálkki buorránit. Mus ii leat viessu, mas mun orošin. Mus ii leat viessu mas orrut. Eaigo dis leat ruđat maiguin máksit vealggi? Sis ii lean biebmu maid borrat. Mus ii leat soarvi mainna cahkkehit dola. Dat ii diehtán báikki gosa vuolgit. Dat ii diehtán gosa vuolgit. s. 442. Máret dajai ikte nohkan gáfiid. Ovtta bártni lohket ikte lápmašuvvan. Mungis doivon Bireha leamaš Romssas. Olbmot muitaledje du juo vuolgán. Mun oainnán golbma bohcco dákko mannan. Mun gullen min bohccuid mastan sin ellui. Son osku iežas bestojuvvon. Mun dieđán ruđaid leamaš áhkus. In muitte dan gullan. Máret ballá ollu bohccuid jápmán doppe. Doavttirirn lohkan son beasai oaidnit eallima. Ruoktot boahtán mus šattai hui borranmiella. Oidnetgo duon olbmo, gii lea beaskkain gárvodan? Oidnetgo duon beaskkain gárvodan olbmo? De son gullá beatnaga ciellame. s. 443. Son oinniiga golbma olbmo iežaska guvlui boahtimin. Son dovddai máná lihkadeame čoavjjis. Dat gávnnai áhkás Oađđimin. Gánda fuobmái duiskalaččaid boahtimin. Dat logai iežas máhttime buot. Mun dieđán Máreha čállime dál. Doaivvutgo iežat máhttime buot? Mun balan Ándde boahtime dál juo. Eadni balai mánás leamen golgodávdda. Manin don gielddát mu dan muitaleames? Miibat su vuolgimis doallá? Dat hehttii nieiddas máitileames. Olmmái gájui mu heavvaneames. In mun dovdda duon suomagiela hálli olbmo. s. 444. Uvnna duohkan orru sáhpánat eai addán ráfi. Boradettiin galget mánát čohkkát jaska. Dien mun in fuobmán jurddašit reivve čálidettiin. Eadni ferte atnit čalbmelásiid duddjodettiin. Munnje lea bahá ribahit nahkáriid čohkkádettiin girkus. Mun báhčen rievssaha čuoiggadettiinan. Boradettiinis son lei jávohaga. Mánáide lea bahá ribahit nahkáriid čohkkádettiineaset girkus. Mun báhčen rievssaha girddidettiin. Mun báhčen lotti girddidettiin. Bovvidettiin mus doarggistišgohte gieđát. s. 445. (s. 463.) s. 464. It dáidde boahtit? Dat galgá leat boahtán. Gal sáhttá leat nu, ahte reive ii ollen vuos diehko. Don gal veaját diehtit. Mii soaitit vuolgit ihttin juo. Dás fertejit leat leamaš ollu olbmot, go ná duolvvas lea láhtti. Máhtte ferte leat vuolgime odne juo, go nu doapmá. Dat ferte leat rikkis. Soapmásat dáide jáhkkán dasa. Du dálkasis sáhtii leamaš ávki. Galhal Ánte gal soittii vuolgán ikte juo. Gal hal Ánte gal soittii vuolgán ikte juo. Máhtte vejii boahtán mánnodaga juo. Dáidá boahtime? Dáidá leat boahtime? Áddjá sáhttá juo leat ollen dohko. De veajášii leat buorránan. Dáidá boahtime? Áddjá sáhttá juo ollen dohko. De veajášii buorránan. s. 465. Dáidet leamaš buohcame? Dáidet buohcame? Das sáhtii leamaš ávki. Das sáhtii ávki. Dákko ii oaččo mannat ii oktage. Oaččut vuolgit. Dál sáhttá álgit muoraid geasehit. In mun astta borrat. Vulgot sisa, vai beassat gáfe juhkat. Heivego gávtti coggat? Heive go gávtti coggat? Mii fertet máksit. Don galggat boahtit vuoji. Vaikko it háliidivčče, de goitge šattat vuolgit. Buohkat berrejit boahtit. Mus lea viežžat čázi. s. 466. Mun in máhte čállit. Mun in sáhte bajidit gieđa. Máhtášii gal, muhto ii sáhte. Nie árrat eat veaje lihkkat. Beatnagat eai biva viššat garra buollašiid. In mun duostta diekko mannat. Olletgo dan bargat? Ollet go dan bargat? Gal don stađat dassá orrut. Nu njáigu lea - ii nuppi dálusge viša mannat. Nu njáigu lea - ii nuppi dálus ge viša mannat. Velágo don áiggut dohko vuolgit? Velá go don áiggut dohko vuolgit? Son maid galggai beassat oastit juoidá. s. 467. Go jur nie jallagis galggat leat, ahte meahccái vuolggát álás. Go jur nie jalla gis galggat leat, ahte meahccái vuolggát álás. Máhttet gal gefot olbmot duoid hirbmat goluid geažil. Gal dat oažžu leat leamaš boahtán ikte juo - ii ášši dainna rievdda. Son dáhtui leat okto ieš lanjastis. Mun háliidivččen fitnat áhku geahčen. Áddjá vikkai dálkkodit mu. Mus bávččagit čalmmit geahččat dáidda báhpiriidda. Dat lea čurggodan dieinna Lássiin nákkáhallat. Mii ádjáneimmet čoallut ja bassat guliid. Doama borrat, ovdal go govssáhalat. Mun soiten ollet, ovdal go don háhppehit vuolgit. s. 468. Lávetgo luistet? Lávet go luistet? Mun soiten leat ruovttus jur dalle. Mun soiten ruovttus jur dalle. Jos don dan okte vel dagat, de galggat cápmáhallat. Don gal áiggut dan vajálduhttit. Dál orru áigume arvit. Jos soaittát fidnet guliid, de oastte munnjege. Jos soaittát fidnet guliid, de oastte munnje ge. Šaddá gal dahkkojuvvot. Gal don dan vel boađát muitit. Mánná álggii čierrut. Mánná riemai čierrut. s. 469. Biera manai olggos spábba čiekčat. Ánte vulggii gávpogii gusa vuovdit. Eahkediid ja ijaid čohkkájit riebaniid bivdit. De son čohkánii vuoiŋŋastit. De son čohkkedii vuoiŋŋastit. De mii čuoččaheimmet humadit. De mii čuoččasteimmet háleštit. Mii eat vuollán mieđihit diesa gal. Boađe sisa gáfe juhkat. Boađe sisa gáfe jugažit. Divtte su boahtit. Ii suova nieiddas náitalit. In mun oaččo biilla liegganit. Gal mun veahkehan du láibut. Itgo don oahpahivčče mu biilla vuodjit? It go don oahpahivčče mu biilla vuodjit? Mun gohččon beatnaga goarjut. Bivdde dan olbmá iežat veahkehit. Mun čurven mánáid borrat. Dat siđai mánáid mannat olggos stoahkat. Dat bisttii ealus bieđganit. s. 470. Jos mun ledjen dadjat sátnegeažige, de ii son lean vuolgit. Jos mun ledjen dadjat sátnegeaži ge, de ii son lean vuolgit. Moai fertiime roggat muohtabieju amame galbmot jámas. Mánát doivo stálu boahtit. Sámegiela lea ávkkálaš máhttit. Lea hávski oažžut reivve. Dus mun lean oahppan čállit. Ii son liiko leat eará nuoraid searvvis. Don gal gusto beroštat čuovvut. s. 471. Mus livčče guolit viežžat. Ii leat dilli vuordit. Máret lea viššal lohkat. In ožžon lobi vuolgit. Ii leat dál vuogas áigi dan dahkat. Sus lea fápmu buoridit dávddaid. Dál lea bággu vuolgit. De šattai nu hoahppu johttát. Leago juste dál dárbu láibut? Lea go juste dál dárbu láibut? s. 472. Leago dus hállu álgit Sámi joatkkaskuvlii? Lea go dus hállu álgit Sámi joatkkaskuvlii? Mus livččii áigumuš jorgalit dán girjji sámegillii. Mun ožžon lobi vuolgit. Iigo dus livčče mihkkege ákkaid fitnat sin geahčen? Ii go dus livčče mihkkege ákkaid fitnat sin geahčen? Áddjá lea čeahppi muitalit. Lásse lea buohkain falimus vuodjat. Eaigo dis leat ruđat maiguin máksit vealggi? Eai go dis leat ruđat maiguin máksit vealggi? Sis ii lean biebmu maid borrat. Mus ii leat soarvi mainna cahkkehit dola. Áigi čuollat muoraid lea dál nohkan. Japanagiella lea váttis oahppat. Dat lea hávski gullat. s. 473. In diehtán. Ii lean suohtas. Áddjá lea boahtán. Go moai leimme borran, de vulggiime váccašit. Soapmásat dáide jáhkkán dasa. Du dálkasis sáhtii leamaš ávki. Galhal Ánte gal soittii vuolgán ikte juo. Gal hal Ánte gal soittii vuolgán ikte juo. Máhtte vejii boahtán mánnodaga juo. Máret dajai ikte nohkan gáfiid. s. 474. Son lea oahppan olmmoš. Son lea eallilan olmmoš. Son lea juhkan olmmoš. Son lea váiban olmmoš. Mus lea divvunmiella áiddi. Dat lei mus báhčinskihpárin guovžža. Boađán du lusa čállin dihte dan reivve. Leago ain muohttime? Lea go ain muohttime? Áddjá lei oađđimin, go mun čákŋen goahtái. Dat orui leame buorre fanas. Mánná orru oađđimin. Mun finan boastta viežžame. s. 475. Viega doaktára viežžame! Son manai goađis čázi juhkame. Mun gulan beatnaga ciellame. Manin don gielddát mu dan muitaleames? Mun lean geargan boradeames. Máhtte áigu heaitit borgguheames. Mun lean dolkan vuordimis. Son lea váiban bargamis. Dat ádjánedje boahtimis. Mun bessen vuolgimis. Mun vajálduhtten rámbuvrris mannamis. s. 476. Diet biergu ii leat oastimis, dat lea beare divrras. Dat ii leat geafes olbmo nagodeames. Doppe ii leat ássamis. Doppe ii leat orrumis. Leago doppe dál biergu oažžumis? Lea go doppe dál biergu oažžumis? Báhčen rievssaha go ledjen čuoigame. Báhčen rievssaha čuoiggadettiin. Dat hálai nu huikki. s. 477. Dát ađa lea uhccán vuošša. Mun ledjen illáveaje. Mun ledjen illávejiid. Min vuoitti dat goitge lea. muhtumat ledje vácci, ja muhtumat ledje čuoigga. Oainni leaš mot geavvá. Dat lea boađi-boađi. Ii dakkár ipmilmeahttun dálkin leat olggos vuolgga. Gaskan bora viehkalin olggos. Gaskan láddje arvigođii. Láddjedettiin arvigođii. Gaskan láddjedettiin arvigođii. Gaskan viessobasa bohte guossit. Viessobasadettiin bohte guossit. Son lei lahka jámi. Dál mun lean lahka geargga. s. 478. Mun čohkkájin doppe almmá gulakeahttá maid dat logai. Dát girji bázii mus logakeahttá. Son dáidá dáinna lágiin beassat ráŋggáškeahttá. Dan vajálduhtten božikeahttá. Son bođii sisa biepmu vieččažit. Son bođii sisa biepmu viežžat. Bártnit ledje mannen meahccái ozažit meahcce-elliid. Bártnit ledje mannen meahccái ohcat meahcce-elliid. s. 479. Go eahket šattai, de vulggii geahčažit gávdnágo. Go eahket šattai, de vulggii geahčažit gávdná go. Go eahket šattai, de vulggii geahččat gávdnágo. Go eahket šattai, de vulggii geahččat gávdná go. Áiggun bisánit dása idjadeažžat. Áiggun bisánit dása idjadit. Náhki son bijai bálgá ala galbmožit. Náhki son bijai bálgá ala galbmot. Áddjá bázii mállása vuoššažit. Áddjá bázii mállása vuoššat. Máhtte guđii bohccuid livvadeažžat. Máhtte guđii bohccuid livvadit. Leage várrogas go váccát amat gahččat. Mii fertet garvit dien jeakki amamet njuoskat. Čana beatnagiid gitta amaset beassat luovos. Fertebehtet guorrat dán luotta amadet láhppot. Leage várrogas amat gahččat. Leage várrogas, vai it gahča. Leage várrogas, vai amas it gahča. Dat lea ánssášeaddji báhpa bagadusa. s. 480. Do doppe boahtá Máhtte. Son lea boaris. Mii leimmet viđas. Vácce várrogasat amaset mánát gullát. Beana gullui ciellamin. Mun borahallen bahás beatnagii. Leatgo mánát hilbadat? Leat go mánát hilbadat? Mii leimmet viđas. Máret lea oahpaheaddji. Máhtes lea beana. Áhkkui šattai hoahppu. Ikte lei sotnabeaivi. Dálus ledje ollu olbmot. Eai lean láibbit. s. 481. Bárdni čohkká stuolus, juolggit beavddi alde. Do de vázzá, beana maŋis. Duo oainnát Lásse go manná sisa, muorat velá salas. Áddjá lei nohkkan, láse guvlui oaivi. Doppe dat čuoigá, muođut ruoksadin ja beaska badjelis. Bárdni čohkká stuolus, juolggit beavddi alde. Bárdni čohkká stuolus, sus leat juolggit beavddi alde. Busse boahtá diibmu vihtta. Busse boahtá diibmu viđas. Láđđi máksá 70 ruvnno mehtar. Láđđi máksá 70 ruvnno mehtaris. Gula eadni! Buvttes, Máhtte, goikemuoraid! Eaigo dus leat, Niillas máhka, bierggut vuovdit? Eai go dus leat, Niillas máhka, bierggut vuovdit? Itgo, bártnážan, boađáše fargga ruoktot? It go, bártnážan, boađáše fargga ruoktot? s. 482. Ráhkis vieljažan! Eale dearvan, ustiban! Hei surgat, lea divrras! Vuoi gáfat! Gosa don leat beargalat mu reaga dahkan? Giitu! Giittos eatnat! Buorre idja! Ilolaš juovllat ja buorre ođđajahki! Dearvvuođat. Gumppe goddin boazu. Šaddi mánnu. Hirbmat bahá. Jalla stuoris. Issoras ropmi. Surgat gielis. Mielahis sávri. s. 483. Girjegávpi. Gohppolahkki. Mánnabiigá. Orrunsadji. Mii gulaimet beatnaga ciellamin. Divtte su vuolgit. Maid don niegadit? Siđatgo don gáfe? Siđat go don gáfe? Gal mun vuojihan du ruoktot. s. 484. Mu vuovssiha. Min ii leat veara dohko vuolgit. Hei, soiddas dat lea, máistte don dan gáfe! Hei, soiddas, dan gáfe! Mun sávan dutnje buori beaivvi! Buore beaivvi! Vuoi daid čáppa lábbáid! Hei hei dan dálkki! Vuoi surgat dan gándda! Gosa árpmuid don dál leat vuolgán? Buore iđit! Buore eahket! Dan gal dieđán váddása. Gáhkuid son ráhkada hui buriid. Dat orui doppe vihtta jagi. Dan beaivvi mii vujiimet dušše vihttalot miilla. s. 485. Dat máksá vihtta ruvnno. Dat deaddá guokte kilo. Min viessu lea vihtta mehtara alu. Sus lea njeallje mehtara guhkkosaš biila. Suorpmas lea guokte millimehtara govdat. Man guhkki lea du biila? Guhkkigo lea du biila? Guhkki go lea du biila? Mánná lea golbma jagi boaris. Mánná lea golmma-jahkásaš. Ánde lea munnje vihttalot ruvnno velggolaš. Son lea viđa jagi boaris. s. 486. Máhtte lea vihtta jagi nuorat mus. Máhtte lea vihtta jagi nuorat go mun. Dat šattai guokte centimehtara guhkit go galggai. Son vuvddii daid biergguid vihtta ruvnno hálbbibui. Son vuvddii daid biergguid viđa ruvdnui hálbbibui. Lásse lea riegádan vihtta jagi ovdal go mun. Dat dáhpáhuvai golbma jagi maŋŋil. Ádjá viessu lea guokte miilla bajábeal márkana. Mun oidnen guovžža golbma kilomehtara dábbelis. Guovdageaidnu lea guhtta miilla dás eret. Máhtte lea viđa jagi nuorat mus. Gean dat lea? Dat lea áhči. Ale váldde, dat lea mu! s. 487. Vulos oivviid. Áddjá lei soggái čalmmiid. Mánát ledje nu asehis gerddiid. Mun lean illávejiid. Mun lean illáveaje. Máhtte lea čalbmebeale. Máhtte lea čalbmetbeale. Bessen rastá goike gápmagiid. Son čohkká ohcalas gieđaid. Dat lei dainna nieiddain soggái čalmmiid humadeame. Bija daid ovtta guvlui johtimiid. Bija daid ovtta guvlui johtimiid dohko gežiid. Oktii cuohpaid galgá biddjot luossa go sáltejuvvo. Lihtti lea ravddaid dási. Čáhci lei čippiid ráje. Sus leat čuođe náre bohcco. Geahča, guđe ráje leat su bohccot. Sus lea dan mađe ruhta ahte birge. s. 488. Dat vázze báraid báraid. Sii čuoigaledje ovttaid ovttaid. Dat bohte čorragiid čorragiid. Mun ledjen doppe máŋgga geardde. Guđe beaivve don bohtet? Máret bođii dán geainnu. Davábeale lea várri hui ceakkus. Dat vujii viđalogi. Áhči biila lea alit. Gean mearkka bohccot dat ledje? Mu eadni lei buohccán. Báhpa reaŋga manai gárdima sisa. Oslo lea Norgga oaivegávpot. Min viessu lea viđa mehtara alu. Máhtes lea guđa mehtara guhkkosaš biila. s. 489. Sus leat dan mađe ahte birge. Sus leat dan meare ahte birge. Sus leat čuođe náre bohccot. Sus leat čuođe náremat bohccot. Lihtti lea ravddaid dási. Dat dáhpáhuvai viđa jagi báikkiid dás ovdal. Dat dáhpáhuvai viđa jagi árvvu dás ovdal. Čáhci lei čippiid ráje. Máhtte lea nuorat go mun. Son lea mu nuorat. Duon guovtti girjji buoret dat gal lea. Máret lea vieljaidis boarráset. Máhte-guovttos Lássiin eaba boahtán. Oidnetgo mu bártneguovtto? Oidnet go mu bártneguovtto? Máilmmi stuoris. Helveha čuorbi. s. 490. Son muitalii dan buot olbmuid guladettiin. Eatni dahkan láibi lei buorre. Du čoaggin muorjjit gopmánedje láhttái. Nieida ii čájehan geasage irggi čállin reivve. Fertejetne vel bassat daid du čoallun guliid. Gean ráhkadan beaskanáhkit dát leat? Mun šadden bálkestit daid du sálten guliid. s. 491. Dat ii leat geafes olbmo nagadeames. Dat ii leat mu bargamis. Son muitalii dan buot olbmuid guladettiin. Albmi lei ruoksat beaivvi luoitádettiin. Son dagai dan mu dieđikeahttá. Máŋggalágan geađggit. Várevuoláš jávrri. Son lea muinna ovtta-ahkásaš. Son lea muinna ovtta-ahkáhaš. Guovttejuolggat. Máŋggasuorat. Dálueamit. Bohccobiergu. Romssabárdni. Eatnigiella. Sámegiella. Joganjálbmi. Nieiddanamma. Suttudovdu. Áiggeájanas. s. 492. Mun manan vissui. Mun boađán viesus. Bierai šattai hoahppu. Dutnje leat ođđa sabehat. Dat fiilu lea golmma borrái. Áddjá šattai buohccevissui. Áhkku šattai illui. s. 493. Ale suhta munnje! Mun fillehallen dan olbmui. Áhčči dagahii niibbi rávdái. Mun attán dutnje girjji. Diet sabehat leat Márjái. Rabas munnje uvssa. Čájet áhččái maid! Kárášjogas Guovdageidnui lea 13 miilla. Máhtte vulggii Mázii. Máret bázii gávpogii. s. 494. Vuolgge mu fárrui! Itgo boađe mu guossái? It go boađe mu guossái? Mun cápmáhallen bealleheggii. Son manai guollebivdui. Gal don dál leat juo beassan jierbmeahkái. Mánná viggá gurutgihtii. Dat doalvu lihkohisvuhtii. Ale doalvvo min geahččalusa sisa. Galggat oahpahit mu sámegillii. Galggat oahpahit mu sámegillii. Galggat oahpahit munnje sámegiela. Dat bistá juovllaide. Oaččut dan girjji guovtti vahkkui luoikkasin. Áddjá bođii rievttes áigái. Áddjá bođii rivttes áigái. Itgo baicca čále sámegillii? It go baicca čále sámegillii? Gal mii leat fal buresláhkái birgen dán rádjái. Gal mii leat fal buresládje birgen dán rádjái. s. 495. Mun vuvden dan viđačuohtái. Mun lean viesus. Mun boađán viesus. Máhtes leat ođđa sabehat. Mus lea biergu vuoššat. Guksi lea muoras. Bárdni lea rikkis sogas. Son ballá jápmimis. Várut beatnagis. s. 496. Geas don dien leat ožžon? Dan mun lean gullan Máhtes. Soames lea suoládan mus biilla. Jeara áhčis. Mun orun Kárášjogas. Mánná čohkká stuolus. Eadni lea viesus. Mun lean Mázes eret. Goas don vulget Romssas? Kárášjogas Guovdageidnui leat 13 miilla. Mun fitnen Suomas. Mun finadin Suomas. Áhkku lea ilus. Áhčči lea barggus. s. 497. Máhtte bođii mu fárus. Son lea sullii mu agis. Son dagai dan ráhkisvuođas. Mánná lea gurutgieđas. Mánná lea gurutgieđat. Dat finai vielja guossis. Gean mearkkas dat lei, dat boazu? Mu mielas orru buorre. Mii beasaimet heakkas. De beasaimet dan bárttis. In mun beasa nahkáriin go girkus čohkkán. Eadni gearggai dujiin. Máhtte boahtá guollebivddus. De son heittii dan barggus. Dat bistá beassážiid rájes hellodagaide. Dat bistá beassážiin hellodagaide. Gal don ovtta vahkus gearggat. Son váldá 10 ruvnno bihtás. Dán báhkis mun áiggun ráhkadit gohpu. Das gal boahtá báhppa. s. 498. Maid son siđai goarrumis? Maid son siđai goarruma ovddas? Maid son rávkkai goarrumis? Maid son rávkkai goarruma ovddas? Ollugo don dás leat máksán? Ollu go don dás leat máksán? Ollugo don dán ovddas leat máksán? Ollu go don dán ovddas leat máksán? Áhči biila lea ođas. Oidnetgo don áhčis dan ođđa biilla? Oidnet go don áhčis dan ođđa biilla? Áhčis dat ođđa biila lea juo billahuvvan. Áhčis dat ođđa biila lea juo billašuvvan. Bárdnigo Máhtes, vai nieidago? Bárdni go Máhtes, vai nieida go? Duon áhkus dat nieida lea vuolgán Amerihkái. Goabbá dudnos sihtá láibbi? Mun lean beali láhppán iežan ruđain. Ollugo dás máksá mehtar? Ollu go dás máksá mehtar? s. 499. Mun oidnen ovtta du vieljain. Leatgo don máistán dien bierggus? Leat go don máistán dien bierggus? Mun in leat vel borran dan guolis maidege. Maid don mus bealkkát? Dan baikkas ii galggaše geahčastit maidege. Dat láve álo riidalit isidiin. Ale hilboš ádjáin! Máhtte vujii biillain. Máhtátgo mášiinnain čállit? Máhtát go mášiinnain čállit? Mun čálán bleahkain. In mun eale dainna biepmuin. Bivatgo don skuovaiguin dakkár buolašin? Bivat go don skuovaiguin dakkár buolašin? Mun lean oastán fatnasa biergguiguin. s. 500. Dainna čuđiin ruvnnuin áiggun bierggu oastit. Dušše ruđaiguin lea bensiidna oažžumis. Son orui doppe oktan etniinis ja mánáidisguin. De bođii badjeolmmoš ráidduin. De bođii sápmelaš ráidduin. Mun osten dan biilla oktan dálverieggáiguin. Hearrá lehkos dinguin! Dat lea náitalan duon dálu nieiddain. Son lei šiehtadusa dahkan vašálaččaiguin. Norga lei dalle Ruoŧain ovttastahttojuvvon. Dat borai ja jugai muinna ovttas. Geainna don vuolggát dohko? Moai áhčiin manaime dohko. De nuppi jagi moai gávnnadeimme Máhtte-mágain. Dat lea munno vieljain dállu. Biera-guovttos Márehiin leaba daid mánáid váhnemat. Mun oidnen Máhte-guovtto eamidiin. s. 501. Dan son muitalii, go guovttá leimme dainna nieiddain. Galgabeahtti Ovlláin olgun stoahkat. De mii golmmas leansmánniin manaimet geahččat. Son jurddašii ahte dainna lágiin nagoda baldit mu. De son riemai čuorvut alla jienain: "Hái, gea báhppa!". Son iluin veahkehii váhnemiiddis. Gosa don dainna hámiin vuolggát? Mánná biehku čovjjiin. Dainna dat bođii. Son lei taksivuoddjin Oslos. Na mii lea sáhkan dohko? Son veallá buohccin. Makkár vuoigatvuođat dain leat Norgga riikavuložin? s. 502. Mus livččii biebmu válmmasin. Mun doivon riebana beanan. Mun gádden riebana beanan. Hánisvuohta dahká olbmuid čalmmeheapmin. Ale olggos mana dákkár dálkin! Mun in sáhte čuoikan dáppe orrut. Easka seavdnjadin bođii ruoktot. Nuorran son lea dan juo oahppan. Bassin ii galggaše bargat. Dáid alla basiid. s. 503. Hei surgat go doppe lei olmmoš. Hei surgat go doppe lei heasta. Hei surgat go doppe lei boazu. Hei surgat go doppe lei jokŋa. Hei surgat go doppe lei luomi. Go sápmelaš lea alla váriid alde, de sus lea oppa čielggas jierbmi. Go sápmelaččat leat alla váriid alde, de sis lea oppa čielggas jierbmi. Návdi háliida beare bahás dahkat. Čakčat seammá jagi de bođii duiskalaš deike. Galgabehtet dál coggat gahpira oaivái. Buohkat masse heakkaset. De mii válddiimet jugástaga. De mii válddiimet jugástagaid. s. 504. Cokka daid gápmagiid juolgái. Sus leat ođđa fáhcat gieđas. Máhtes leat guokte beatnaga. Doppe ledje gallát olbmo. s. 506. Oastte munnje jáfuid. Oastte munnje jáffuid. Bija deadjabastte sálttiid. Go soahti bisttii, de nogai vel jáffu. Nagir lea buoremus dálkkas. Suttu nagir. Mánás ledje nahkárat. Munnje bohte dakkaviđe nahkárat. s. 507. Mánnu lea beliin. Son jugai lahkiide dan bohtala. Son jurddašii ahte son dainna lágiin beassá ráŋggáškeahttá. Sus leat nu heajos oaivvit. Ale huma fasttiid! Ale hála fasttiid! De dál mii leat duššiid bargan. Sii sárdnidedje daid maid ledje gullan. Čađat leat bivvalat. Diibmá gease ledje oba fasttes dálkkit. Das ledje ollu borramušat. Dat lea oastán eatnamiid, dáluid, ealuid. Ale juga daid čáziid! s. 508. Mánát ledje nu asehis gerddiid. Gii oahpaheddjiid lea boahtán? Mii dat lea dáluid? Maid viesuid áigubehtet hukset? s. 509. Gos doai dál boahtibeahtti? Gal mun boađán. Mun dat lean. Don fertet vuolgit odne juo. Dat lea áibbas duohta. Vuodja máksá 15 ruvnno kilo. Eango moai vuolgge? Ean go moai vuolgge? Moai áhčiin vulge ihttin. Doai leahppi leamaš viššalat. Goappašagat gal seađášeigga oažžut. s. 510. Mu eadni ja Máret-goaski leaba oappážat. Mu eadni ja Máret-goaski, soai leaba oappážat. Báhpa-guovttos eamidiin maid bođiiga. Mii eat gille dohko vuolgit. Bohtet diinai! Bohtet dii nai! Eai sii diehtán maidege. Golbma máná ožžot dás čohkkát. Heajat biste golbma beaivve. Gáfet mákset 30 ruvnno kilo. 20 % dain biillain bohtet Japanis. 20 proseantta dain biillain bohtet Japanis. Máhtte ja Iŋgá ja mun leimmet Romssas. Máhtte ja Iŋgá ja mun, mii leimmet Romssas. Mii golmmas oktan du vieljain finaimet Niillas-čeazi geahčen. Dál fertebehtet geargat. Dál dii fertebehtet geargat. Dan gal fuobmá dakkaviđe. Dan gal juohkehaš fuobmá dakkaviđe. Ollu gerddiid šattai borrat vuojahis láibbi. Ollu gerddiid olmmoš šattai borrat vuojahis láibbi. Jos livččii dakkár girji, de eai dárbbašivčče jearrat. Jos livččii dakkár girji, de eai olbmot dárbbašivčče jearrat. De biekkastii. Sevnnjodii. Mus suona nu gesii. Mu vuovssihii. s. 511. Lea hávski oažžut reivve. Buorre lei go bohtet. Oppa álbmot jáhkii dasa. Oppa álbmot jáhkke dasa. Gea, do boahtiba Niillas ja Ovllá. Dat guovttos eaba orron guhká dáppe. Beana ja vielppis leaba olgun. De bohte guokte olbmo. Eai guovttisge nagot loktet dan geađggi. Eai guovttis ge nagot loktet dan geađggi. Viesus leat guokte uvssa. Guktot uvssat leat rabas. Gákti ja boagán leat juo gárvásat. Dát skárrit gal eai bastte. Dát skierat gal eai bastte. Guokte ja guokte lea njeallje. Guokte ja guokte leat njeallje. Vihtta láhppá golbma lea guokte. Viđas golbma eret lea guokte. Viđa geardde golbma lea vihttanuppelohkái. Vihttanuppelohkái golmma sadjái lea vihtta. s. 512. Vihtta kilo máksá 20 ruvnno. Vihtta kilo mákset 20 ruvnno. Čáhci ja viidni lei seaguhuvvon. Sii dadje, ahte buhtismeahttunvuohta ja fastivuohta ii leat suddu. Doai ja vel okta guossi galgá oažžut dán lanja. Doai ja vel okta guossi galgabehtet oažžut dán lanja. Doai ja vel okta guossi, dii galgabehtet oažžut dán lanja. De galget dat olbmot ja dii buohkat dan oaidnit. Juogo mun dahje don galggat čázi viežžat. Olmmái lea rikkis. Rávis olbmot leat jierbmábut go mánát. Diet skárrit leat váralaččat. Diet skierat leat váralaččat. Munnje šattai oaivebávččas. s. 513 Máhtes leat beatnagat. Máhtes leat guokte beatnaga. Mus gollot gieđat. Odne lea sotnabeaivi. Sus lea duhát boazu. Sus leat duhát boazu. Eai lean láibbit. Doai leahppi čeahpit. Máná-guovttos leigga sávrrit viehkat. Goappašagat leaba oahpaheaddjit. Báhpas lei sihke biigá ja reaŋga. Stobus leat golbma stuolu ja vel beavdi. Mus lea viellja ja guokte oappá. Mánát leat hui čeahpi ja viššal. Mus leat gieđat galbmas. Buohkat ledje lihkolačča. Mus lea juolgi bávččas. Dus ledje čalmmit jorbasat. s. 514. Dan gal dieđán váddása. Gáhkuid son ráhkada hui buriid. Dat olmmoš, gii áigu boahtit. Dat olbmot, geat áigot boahtit. Soai, geat áiguba boahtit. Mun, guhte dan lean bargan. Muitalan, dan dutnje, gii leat mu olmmái. Doai, geat dasa oskubeahtti. s. 515. Máret lea liikka stuoris go don. Son lei mannan girkui doardnageaži ala čuožžut dego loddi muorrageahčái. Máhtes lea stuorát viessu go mis. Oidnetgo don Mihkkala, min nuoramus bártni? Oidnet go don Mihkkala, min nuoramus bártni? Dan mun muitalan dušše dutnje, mu buoremus olbmái. Ánde orru Oslos, Norgga oaivegávpogis. Mun hupmen Máhte-Iŋggáin, Niillas-Máhte eamidiin. Do boahtá Lemet Niillas, min ođđa oahpaheaddji. Mun sávan, ahte dalle šattašii liikka buorre dálki go mannan sotnabeaivve. Mun vuolggán ihttin, bearjadaga. Doppe son orui guhká, vihtta jagi. Aitto dál, dán sekunddas, dat báhččojuvvo mánnui. Dáppe ii leat nu somá go Romssas. s. 516. Máhtte boahtá. Máhtes lea beana. Jávregáttis lea fanas. Ikte lei sotnabeaivi. Mu vuovssiha. Boahtágo Máhtte? Boahtá go Máhtte? Leago dus beana? Lea go dus beana? s. 517. Mánná čierru. Mus lea oaivebávččas. De áddjá bođii fas ruoktot. Bearjadaga mii vuolgit oaggut. Dasa mun in jáhke. Doppe son orui vahku. Jos it boađe ieš, de don galggat eará olbmo bidjat. Maid don dál leat bargame? Gallis dii leiddet? Goas Lemet vuolgá? Makkár bierggu don siđat? Dat dajai iežas gávdnan golli. Buorre lei go bohtet. Ii leat váttis oahpahit mánáid čállit. Leatgo don vuolgime gosage? Leat go don vuolgime gosage? Lean mun gal. s. 518. Juga dál gáfe! Juga dál don dan gáfe! Ale vuolgge! Ale don vuolgge! In mun dieđe. Ii mus leat beana. Mun dieđán, ahte dat ii áiggo boahtit. Mun osten mielkki. Mun borahallen bahás beatnagii. Bora don maid láibbi! Mun oainnán ádjá boahtimin. Ale juo suhta munnje. Mánát hilbošedje ádjáin. Balatgo don oahpaheaddjis? Balat go don oahpaheaddjis? Áddjá lea rikkis. Leago Biret dáppe? Lea go Biret dáppe? Máhtes lea beana. Mus lea divvunmiella áiddi. Ii dus leat gávdni masage. Leatgo don árgi bajándálkkis? Leat go don árgi bajándálkkis? s. 519. Mus lea juolgi bávččas. Mii jáhkiimet riebana beanan. Áhčči dagai fatnasa beare oanehažžan. Mun vudjen hui garrasit. Soamis lea suoládan mus skohtera. Njoarral munnje gáfe. Mun oidnen ikte Bireha. Sus lea beana reagas. Maid don dál leat bargame? Mun viegan doaktára viežžat. Dat galgá leat boahtán. Jogo don leat geargan čállimis? Ean vuolgge. s. 520. Mun oidnen ovtta du vieljain. Muitalus sámiid birra. Buohkat bohte earret Niillas. Leago dus dilli vuordit? Lea go dus dilli vuordit? Doppe lei ruitu mas lei biergoliepma. Máhtes leat ođđa sabehat. Dát biila lea menddo galmmas. Máret osttii guokte beatnaga. Dat lea mu gohppu. Ale čohkket ádjá stullui. Dat ii leat geafes olbmo nagodeames. Ale muital dan buot olbmuid guladettiin. Son dagai dan mu dieđikeahttá. Eatni dahkan láibi lea buot buoremus. Máhte-guovttos leaba boahtán. Máret lea mu nuorat. Mun vudjen hui garrasit. s. 521. Galggat doalvut daid láibbiid geallárii. Daid láibbiid don galggat doalvut geallárii. Mun muitalan dan dutnje. Dutnje mun dan muitalan. Mun áiggun oastit fatnasa. Fatnasa mun áiggun oastit. Mun áiggun fatnasa oastit. Mu mieldego vuolggát, vai áhči mieldego? Mu mielde go vuolggát, vai áhči mielde go? Stálu reaŋgga birra áhčči lea muitalan. Duo duon rukses biillas dat čohkkába. Eatni goarrun gáktigo dus lea die? Eatni goarrun gákti go dus lea die? Vihtta mun osten. Vihtta mun osten láibbi. Buorre dat gal lea, go lea mielde. Buorre dat gal diibmu lea, go lea mielde. s. 522. It don galgga buot čuohpadit. It don galgga buot čuohpadit báhpiriiddát. Gean dat lea? Gean dat lea biila? Leatgo don fuomášan dan máilmmi, man dat lea váralaš? Leat go don fuomášan dan máilmmi, man dat lea váralaš? Leago nubbi nieida das beassan? Lea go nubbi nieida das beassan? Bárdnigo Máhtes, vai nieidago? Bárdni go Máhtes, vai nieida go? Lásse dat leigga sihtan mu váldit lusan. Lápmahuvvango lohket ikte ovtta bártni? Lápmahuvvan go lohket ikte ovtta bártni? Mun doaivvun ahte Savio lea dán gova ráhkadan. Son muittii ahte son lei ovdal lohkan dan birra. Mun dat lean. Ánde gal borrá bierggu eahkedis. s. 523. Gosa don dál áiggut? Maid don oainnát? Gosa don dál áiggut? Bostii mun áiggun. Bostii. Maid dii oaidnibehtet? Riebana mii oaidnit. Riebana. Gosa don dál áiggut? In áiggo gosage. In gosage. Maid dii oaidnibehtet? Eat mii oainne maidege. Eat maidege. Leatgo don geargan? Leat go don geargan? Leago dis beana? Lea go dis beana? Siđatgo don láibbi? Siđat go don láibbi? Eahppigo juga gáfe? Eahppi go juga gáfe? s. 524. Odnego don leat vuolgime? Odne go don leat vuolgime? Dongo leat vuolgime odne? Don go leat vuolgime odne? Helssegiigo don leat vuolgime odne? Helssegii go don leat vuolgime odne? Girdi mieldego don manat Helssegii? Girdi mielde go don manat Helssegii? Leatgo don geargan? Leat go don geargan? Lean. De lean. Lean mun gal. Leago dis beana? Lea go dis beana? Lea. De lea. Lea dat gal. Siđatgo don láibbi? Siđat go don láibbi? Siđan. De siđan. Siđan mun gal. Eahppigo juga gáfe? Eahppi go juga gáfe? De juhke. Juhke moai gal. Leatgo don geargan? Leat go don geargan? Juo. s. 525. Odnego don leat vuolgime? Odne go don leat vuolgime? Odne fal. Odne mun gal. Dongo leat vuolgime? Don go leat vuolgime? Mun fal. Mun dat lean. Vuolgimego don leat? Vuolgime go don leat? Vuolgime fal. Vuolgime mun lean gal. Helssegiigo don leat vuolgime? Helssegii go don leat vuolgime? Helssegii fal. Helssegii mun lean vuolgimege. Helssegii mun lean vuolgime ge. Girdi mieldego don manat? Girdi mielde go don manat? Girdi mielde fal. Odnego don leat vuolgime? Odne go don leat vuolgime? Na. Nu. Nu fal. Leatgo don geargan? Leat go don geargan? In. In leat. In leat gal. Siđatgo láibbi? Siđat go láibbi? In. In siđa. In siđa gal. s. 526. Eahppigo juga gáfe? Eahppi go juga gáfe? Ean. Ean juga. Ean juga gal. Odnego don leat vuolgime? Odne go don leat vuolgime? In. In odne gal. Dongo leat vuolgime? Don go leat vuolgime? In. In mun gal. Dongo leat vuolgime? Don go leat vuolgime? In. In mun gal. Helssegiigo sii leat vuolgime? Helssegii go sii leat vuolgime? Eai. Eai Helssegii gal. Dus dáidá buorre dilli? Lea. Ii leat. Šattaigo bárdni vai nieida? Šattai go bárdni vai nieida? Bárdni. In dieđe boahtágo. In dieđe boahtá go. Boahtágo? Boahtá go? s. 529. Dutnje mun dan muitalin. Na vuolggán dat gal munge. Na vuolggán dat gal mun ge. Mun dat lean. Na gal dat gal dál hirpmástuvai gal. Áhččihan muitalii. Áhčči han muitalii. Ánde gal borrá bierggu eahkedis. Ánde gal borrá bierggu eahkedis. Juo, dat gal heive. Na dan mii gal oinniimet ahte... Eat de fuobmán daid luottaid. Na doppe lei johka, ja dasa mii bissáneimmet. Eango moai ihttin vuolgge? Ean go moai ihttin vuolgge? Juo, dat gal heive. Na dan mii gal oinniimet, ahte ii dat liikon gal nu bures. s. 530. Ja lea nu borgan dán ija, ja dat lea juo čibbái juo fargga muohta. Na vuosárga dat lei gal vissa, na eahkedis, maŋŋit eahket gal juo go jovden. Ánde dat gal borrá bierggu eahkedis. Sii dolvo dan Ándde Máhte goahtái.