Sámiid álbmotbeaivi 6.2 . Säämi aalmugpeivi 6.2 . Njealje riikkas ássi sápmelaččat ávvudit oktasaš álbmotbeaivvi guovvamánu 6. beaivve . Neelji väldikoddeest ässee sämmiliih viettih ohtsii aalmugpeeivi kuovâmáánu 6. peeivi . Dalle sámit ávvudit miehtá Sámeeatnama . Talle juhletilálâšvuođah uárnejuvvojeh jyehi kuávluin Sämieennâm . Beaivi lea okta sámiid leavgabeivviin , muhto maiddái Suoma , Ruoŧa ja Norgga eiseválddit ávžžuhit atnit leavgga almmolaččat . Tot lii ohtâ sämmilij liputtempeeivijn , mut lasseen nuuvt Suomâ , Ruotâ ko Taažâ-uv virgeomâhááh avžuutteh almolâš liputtem . Sámiid álbmotbeaivi lea vel nuorra ávvudanbeaivi , suopmelaš almmenáhkkái dat merkejuvvui jagis 2004 . Säämi aalmugpeivi lii vala nuorâ juhlepeivi , syemmilâš almenááhkán tot merkkejui ive 2004 . Álbmotbeaivvi birra mearriduvvui goit juo jagis 1992 Helssegis ordnejuvvon 15. sámekonfereanssas ja dan ruohttasat leat badjel čuođi jagi duohken , jagis 1917 . Aalmugpeeivist meridui kuittâg jo ive 1992 Helsigist uárnejum 15. sämikonfereensâst já ton madduuh oleh paijeel čyeti ive tuáhá , ihán 1917 . Dalle Norgga Troandimis ordnejuvvui vuosttas davviriikkalaš sámečoahkkin , man ulbmilin lei guorahallat sámiid eallinvejolašvuođaid ja váldit beali sámiide guoski gažaldagaide . Talle Taažâ Truándimist tollui vuossâmuš tave-eennâmlâš sämičuákkim , mon uáivilin lâi suogârdâllâđ sämmilij eellimmáhđulâšvuođâid já väldiđ pele sämmilijd kyeskee koččâmâššáid . Gieđahallon fáttáin dehálepmosat ledje lihkadeapmái , eanageavaheapmái , boazodollui ja skuvlavázzimii guoski gažaldagat . Kieđâvuššâm aartâin tehálumoseh lijjii liihâdmân , enâmij kevttimân , puásuituálun já škovlâjotemân lohtâseijee koččâmâšah . Vuosttas čoahkkima čuođenáre oasseváldi bohte Ruoŧas ja Norggas , iige historjjálaš čoahkkin vel oaivvildan jeavddalaš ja riikkarájáid rasttildeaddji sámeoktasašbarggu álggu . Vuossâmuu čuákkimân uásálistii čyeđeverd ulmuuh já sij pottii Ruotâst já Taažâst , ige historjállâš čuákkim vala uáivildâm merikoskâsijd já väldikode raajijd rastaldittee sämmilâš ovtâspargo älgim . Dattetge dan mearkkašupmi lei stuoris : vuođđu boahttevaš bargui lei huksejuvvon , ja sámiid oktasaš deaivvadeapmi fuomášuvvui . Liijká ton merhâšume lâi styeres : Vuáđu puáttee paargon lâi laaččum , já sämmilij ohtsâš čokkânem huámášui . Máŋgasat leatge dan mielas ahte sámiid politihkalaš diđolašvuohta badjánišgođii aiddo dalle . Kiäččoo , et sämmilij poolitlâš tiäđulâšvuotâ koccái eidu talle . Helssega gávpotdálu leavgaatnin sámiid álbmotbeaivve 6.2.2008 . Govva : Pirita Näkkäläjärvi . Almmustahtton govvejeaddji lobiin . ” Eat leat goasge ádden doaibmat ovttas oktan álbmogin . ” Ep lah kuássin iberdâm toimâđ oovtâst ohtân aalmugin . Otne geahččalat vuosttas geardde čatnat - - - sámiid oktii ” , dajai sámeoktasašbarggu eadnin gohčoduvvon nissonsearvvi aktiiva Elsa Laula Renberg Troandima čoahkkima rahpansáhkavuorustis . Onne viggâp vuossâmuu keerdi čoonnâđ - - - sämmilijd kuáimásis ” , páhudij sämmilâš ovtâspargo ennin kočodum nissoonornijdume aktiiv Elsa Laula Renberg Truándim čuákkim lehâstemsavâstis . Dán áigge sámit ávvudit oktasaš álbmotbeaivviset oktanaga . Tááláá ääigi sämmiliih ávudeh ohtsii aalmugpeeivi siämmáá ääigi . Ávvudemiin sii hállet máŋgga sierra sámegiela ja gárvodit báikkálaš gávttiide , muhto ávvudanbeaivi , leavga ja álbmotlávlla leat juohke sajis seammát . Juhletilálâšvuođâin ulmuuh sárnuh jieškote-uv kielâiguin já čiŋâdeteh páiháláid máccuháid , mut juhlepeivi , lippu já aalmuglâšlaavlâ láá jyehi saajeest siämmááh . Helsig kaavpugtáálu juhleliputtem säämi aalmugpeivi 6.2.2008 . Kove : Pirita Näkkäläjärvi . Almostittum kovvejeijee luuvijn . Elsa Laula Renberg – sámeoktasašbarggu eadni Elsa Laula Renberg – sämmilâš ovtâspargo enni Jagi 1917 historjjálaš čoahkkima bovdii čoahkkái nissonsearvi ´Brurskanken samisk kvindeforening´ , man njunnožis doaimmai aktiivvalaš nisu Elsa Laula ( 1877-1931 ) . Ive 1917 historjállii čuákkim čuákánkoččon lâi nissoonjornijdume ´Brurskanken samisk kvindeforening´ , mon njunosist tooimâi aktiivlâš vaikuttutteijeenissoon Elsa Laula ( 1877-1931 ) . Elsa Laula lei álgoálggus Ruoŧa sápmelaš , guhte náitalettiin Tomas Renbergiin Norgii , dovdojuvvui sohkanamain Laula Renberg . Elsa Laula lâi algâaalgâst Ruotâ sämmilâš , já ko te naajâi Tomas Renbergijn Taažân , tubdui suhânoomáin Laula Renberg . Su sánit čoahkkima rahpansáhkavuorus buktet bures ovdan jagi 1917 čoahkkima ulbmila : ” Eat leat goasge ádden doaibmat ovttas oktan álbmogin . Suu säänih čuákkim lehâstemsahâvuárust loptejii pyereest uáinusân ive 1917 čuákkim uáivil : ” Ep lah kuássin iberdâm toimâđ oovtâst ohtân aalmugin . Otne geahččalat vuosttas geardde čatnat - - - sámiid oktii ” . Onne viggâp vuossâmuu keerdi čoonnâđ - - - sämmilijd kuáimásis ” . Čoahkkin oaččui áigái dan ahte Ruoŧa Östersunddas ordnejuvvui juo maŋit jagi ( 1918 ) riikkaviidosaš sámečoahkkin , man guovddáš áššin ledje skuvlagažaldagat . Čuákkim ohtân čuávumuššân uárnejui Ruotâ Östersundist jo puáttee ive ( 1918 ) väldikodálâš sämičuákkim , mon kuávdášlâš äššin luptânii škovlâkoččâmâšah . Norggas seammasullasaš riikkaviidosaš sámečoahkkin ordnejuvvui Deanu gielddas jagis 1919 . Taažâst siämmáá västideijee väldikodálâš sämičuákkim uárnejui Tiänu kieldâst ive 1919 . Elsa Laula lei juo ovdal váikkuhan aktiivvalaččat sámi searvedoaimma álgimii . Elsa Laula lâi jo ovdeláá vaikuttâm aktiivlávt sämmilâš servitooimâ älgimân . Son lei jagis 1904 Ruoŧas vuođđuduvvon vuosttas sámesearvvi , Wilhelmina-Åsele sámesearvvi , ságajođiheaddji . Sun lâi ive 1904 Ruotâst vuáđudum vuossâmuu sämiseervi , Wilhelmina-Åsele sämiseervi , saavâjođetteijee . Searvi doaimmai aktiivvalaččat ee. boazosápmelaččaid ja eanadoalliid soahpameahttunvuođaid ordnemis ja váikkuhii sámiid skuvladiliid ordnen komitea ásaheapmái . Servi tooimâi aktiivlávt eres lasseen puásuisämmilij já eennâmviljâleijei ruossâlâsvuođâi čuávdimist já vaikuttij sämmilij škovlâtile ornim komitea aasâtmân . Komitea barggu boađusin Ruŧŧii vuođđuduvvojedje sierra nomadaskuvllat ( nomadskola ) , maid oahpahusas sámeservviid gáibádusat eai goit váldon jur ollege vuhtii . Komitea pargo puátusin vuáđuduvvojii Ruotân sierânâs noomaadškoovlah ( nomadskola ) , moi máttááttâsâst iä kuittâg sämiseervij vátámâšah ennuskin valdum vuotân . Elsa Laula Renberg váikkuhii aktiivvalaččat sámeservviid vuođđudeapmái maid Norggas , gos vuođđuduvvojedje vihtta sámesearvvi jagiin 1906-08 , datge Ruoŧa láhkai lullisámi guovlluin . Elsa Laula Renberg vaikuttij aktiivlávt sämiseervi šoddâmân meid Taažâst , kost vuáđuduvvojii vittâ sämiseervi iivijn 1906-08 , toh-uv Ruotâ vyevi náálá maadâsämikuávluin . Finnmárkku guovllus sámeservviid vuođđudedje viššalit 1910–logus . Finnmark kuávlust sämiseervih vuáduduvvojii ennuv 1910–lovvoost . Searvedoaimma lassin Norgga ja Ruoŧa sámit geahččaledje 1900–logu álggus ovddidit áššiideaset maid aviissaid bokte . Servitooimâ lasseen viggii Taažâ já Ruotâ sämmiliih 1900–lovo aalgâst vyeijiđ ašijdis meiddei aavisijguin . Jagis 1904 Finnmárkkus vuođđuduvvon aviisa Sagai Muittaleagje ( Ođđasiid muitaleaddji ) báhcá historjái vuosttas sápmelaš riikkabeaialbmá Isak Saba ( Sápp-Issát ) oažžumis Norgga Stuorradiggái guovtti badjái ( 1906-1912 ) . Ive 1904 Finnmarkist vuáđudum aavis Sagai Muittaleagje ( Saavâi muštâleijee ) paasij historján vuossâmuu sämmilâš riijkâpeivialmaa Isak Saba ( Sápp-Issát ) finniimist Taažâ Stuorrâtiigán kyevti čuákkimpajan ( 1906-1912 ) . Suoma sámiid searvedoaibma álggii nuppi máilmmisoađi maŋŋá , jagis 1945 , go Samii Litto vuođđuduvvui eváhkkomátkkis Alavieskas . Suomâ sämmilij servitoimâ aalgij nube maailmsuáđi maŋa , ive 1945 , kun Samii Litto – Saamelaisten yhdistys vuáđudui evakkomääđhi ääigi Alavieskast . Dan ovdal ledje suopmelaš Sámi ustibat vuođđudan Sámi Čuvgehussearvvi jagis 1932 Helssegis . Tađe ovdil lijjii syemmiliih Lapin ystävät vuáđudâm Lapin Sivistysseura ( Säämi Čuovviittâsservi ) ive 1932 Helsigist . Searvi olggosaddigođii jagis 1934 sámegielat Sabmelaš – bláđi ja váikkuhii ovttas Samii Litto – servviin vuosttas sámeáššiid komitea ásaheapmái Suomas jagis 1949 . Servi almostitškuođij ive 1934 sämikielâlâš Sabmelaš – loostâ já vaikuttij oovtâst Samii Littoin vuossâmuu sämiašij komitea aasâtmân Suomâst ive 1949 . Samii Litto ánsun sáhttá lohkat maid Sámiid kristtalaš nuoraidskuvlla vuođđudeami Anárii jagis 1952 ( -1993 ) ja Sámi musea rahpama olbmuide Anáris jagis 1962 . Samii Litto ááigánfinniimáid puáhtá vala rekinistiđ Säämi kristâlâš nuorâiškoovlâ vuáđudem Anarân ive 1952 ( -1993 ) já Sämimuseo lekkâm jotteid Anarist ive 1962 . Sámi musea doaibmá ainge ja dat lea okta Suoma bivnnuhamos museain , gč. www.siida.fi . Sämimuseo tuáimá ain-uv já tot lii ohtâ Suomâ pivnohumosijn museoin , kj . www.siida.fi . Gáldut : Käldeeh : Samuli Aikio 1992 : Olbmot ovdal min . Girjegiisá Oy / Ohcejohka . Aage Solbakk 1997 : Sámi historjá II. Kustannus-Puntsi 1997 : www.puntsi.fi Davvi Girji OS : www.davvi.no Davvi Girji OS : www.davvi.no John T. Solbakk & Aage Solbakk 1999 : - dasgo eallin gáibida min soahtái ja mii boahtit – mii boahtit dállán ! / - selve livet kalder os til kamp og vi kommer – vi kommer straks ! Čálliidlágádus : www.calliidlagadus.org Sápmelaččaid álbmotbeaivi váldojuvvo kaleandarii 2004 Sámekultuvrra ensyklopediija www.siida.fi