Sámiid álbmotbeaivi 6.2 .
Säämi aalmugpeivi 6.2 .
Njealje riikkas ássi sápmelaččat ávvudit oktasaš álbmotbeaivvi guovvamánu 6. beaivve .
Neelji väldikoddeest ässee sämmiliih viettih ohtsii aalmugpeeivi kuovâmáánu 6. peeivi .
Dalle sámit ávvudit miehtá Sámeeatnama .
Talle juhletilálâšvuođah uárnejuvvojeh jyehi kuávluin Sämieennâm .
Beaivi lea okta sámiid leavgabeivviin , muhto maiddái Suoma , Ruoŧa ja Norgga eiseválddit ávžžuhit atnit leavgga almmolaččat .
Tot lii ohtâ sämmilij liputtempeeivijn , mut lasseen nuuvt Suomâ , Ruotâ ko Taažâ-uv virgeomâhááh avžuutteh almolâš liputtem .
Sámiid álbmotbeaivi lea vel nuorra ávvudanbeaivi , suopmelaš almmenáhkkái dat merkejuvvui jagis 2004 .
Säämi aalmugpeivi lii vala nuorâ juhlepeivi , syemmilâš almenááhkán tot merkkejui ive 2004 .
Álbmotbeaivvi birra mearriduvvui goit juo jagis 1992 Helssegis ordnejuvvon 15. sámekonfereanssas ja dan ruohttasat leat badjel čuođi jagi duohken , jagis 1917 .
Aalmugpeeivist meridui kuittâg jo ive 1992 Helsigist uárnejum 15. sämikonfereensâst já ton madduuh oleh paijeel čyeti ive tuáhá , ihán 1917 .
Dalle Norgga Troandimis ordnejuvvui vuosttas davviriikkalaš sámečoahkkin , man ulbmilin lei guorahallat sámiid eallinvejolašvuođaid ja váldit beali sámiide guoski gažaldagaide .
Talle Taažâ Truándimist tollui vuossâmuš tave-eennâmlâš sämičuákkim , mon uáivilin lâi suogârdâllâđ sämmilij eellimmáhđulâšvuođâid já väldiđ pele sämmilijd kyeskee koččâmâššáid .
Gieđahallon fáttáin dehálepmosat ledje lihkadeapmái , eanageavaheapmái , boazodollui ja skuvlavázzimii guoski gažaldagat .
Kieđâvuššâm aartâin tehálumoseh lijjii liihâdmân , enâmij kevttimân , puásuituálun já škovlâjotemân lohtâseijee koččâmâšah .
Vuosttas čoahkkima čuođenáre oasseváldi bohte Ruoŧas ja Norggas , iige historjjálaš čoahkkin vel oaivvildan jeavddalaš ja riikkarájáid rasttildeaddji sámeoktasašbarggu álggu .
Vuossâmuu čuákkimân uásálistii čyeđeverd ulmuuh já sij pottii Ruotâst já Taažâst , ige historjállâš čuákkim vala uáivildâm merikoskâsijd já väldikode raajijd rastaldittee sämmilâš ovtâspargo älgim .
Dattetge dan mearkkašupmi lei stuoris : vuođđu boahttevaš bargui lei huksejuvvon , ja sámiid oktasaš deaivvadeapmi fuomášuvvui .
Liijká ton merhâšume lâi styeres : Vuáđu puáttee paargon lâi laaččum , já sämmilij ohtsâš čokkânem huámášui .
Máŋgasat leatge dan mielas ahte sámiid politihkalaš diđolašvuohta badjánišgođii aiddo dalle .
Kiäččoo , et sämmilij poolitlâš tiäđulâšvuotâ koccái eidu talle .
Helssega gávpotdálu leavgaatnin sámiid álbmotbeaivve 6.2.2008 .
Govva : Pirita Näkkäläjärvi .
Almmustahtton govvejeaddji lobiin .
” Eat leat goasge ádden doaibmat ovttas oktan álbmogin .
” Ep lah kuássin iberdâm toimâđ oovtâst ohtân aalmugin .
Otne geahččalat vuosttas geardde čatnat - - - sámiid oktii ” , dajai sámeoktasašbarggu eadnin gohčoduvvon nissonsearvvi aktiiva Elsa Laula Renberg Troandima čoahkkima rahpansáhkavuorustis .
Onne viggâp vuossâmuu keerdi čoonnâđ - - - sämmilijd kuáimásis ” , páhudij sämmilâš ovtâspargo ennin kočodum nissoonornijdume aktiiv Elsa Laula Renberg Truándim čuákkim lehâstemsavâstis .
Dán áigge sámit ávvudit oktasaš álbmotbeaivviset oktanaga .
Tááláá ääigi sämmiliih ávudeh ohtsii aalmugpeeivi siämmáá ääigi .
Ávvudemiin sii hállet máŋgga sierra sámegiela ja gárvodit báikkálaš gávttiide , muhto ávvudanbeaivi , leavga ja álbmotlávlla leat juohke sajis seammát .
Juhletilálâšvuođâin ulmuuh sárnuh jieškote-uv kielâiguin já čiŋâdeteh páiháláid máccuháid , mut juhlepeivi , lippu já aalmuglâšlaavlâ láá jyehi saajeest siämmááh .
Helsig kaavpugtáálu juhleliputtem säämi aalmugpeivi 6.2.2008 .
Kove : Pirita Näkkäläjärvi .
Almostittum kovvejeijee luuvijn .
Elsa Laula Renberg – sámeoktasašbarggu eadni
Elsa Laula Renberg – sämmilâš ovtâspargo enni
Jagi 1917 historjjálaš čoahkkima bovdii čoahkkái nissonsearvi ´Brurskanken samisk kvindeforening´ , man njunnožis doaimmai aktiivvalaš nisu Elsa Laula ( 1877-1931 ) .
Ive 1917 historjállii čuákkim čuákánkoččon lâi nissoonjornijdume ´Brurskanken samisk kvindeforening´ , mon njunosist tooimâi aktiivlâš vaikuttutteijeenissoon Elsa Laula ( 1877-1931 ) .
Elsa Laula lei álgoálggus Ruoŧa sápmelaš , guhte náitalettiin Tomas Renbergiin Norgii , dovdojuvvui sohkanamain Laula Renberg .
Elsa Laula lâi algâaalgâst Ruotâ sämmilâš , já ko te naajâi Tomas Renbergijn Taažân , tubdui suhânoomáin Laula Renberg .
Su sánit čoahkkima rahpansáhkavuorus buktet bures ovdan jagi 1917 čoahkkima ulbmila : ” Eat leat goasge ádden doaibmat ovttas oktan álbmogin .
Suu säänih čuákkim lehâstemsahâvuárust loptejii pyereest uáinusân ive 1917 čuákkim uáivil : ” Ep lah kuássin iberdâm toimâđ oovtâst ohtân aalmugin .
Otne geahččalat vuosttas geardde čatnat - - - sámiid oktii ” .
Onne viggâp vuossâmuu keerdi čoonnâđ - - - sämmilijd kuáimásis ” .
Čoahkkin oaččui áigái dan ahte Ruoŧa Östersunddas ordnejuvvui juo maŋit jagi ( 1918 ) riikkaviidosaš sámečoahkkin , man guovddáš áššin ledje skuvlagažaldagat .
Čuákkim ohtân čuávumuššân uárnejui Ruotâ Östersundist jo puáttee ive ( 1918 ) väldikodálâš sämičuákkim , mon kuávdášlâš äššin luptânii škovlâkoččâmâšah .
Norggas seammasullasaš riikkaviidosaš sámečoahkkin ordnejuvvui Deanu gielddas jagis 1919 .
Taažâst siämmáá västideijee väldikodálâš sämičuákkim uárnejui Tiänu kieldâst ive 1919 .
Elsa Laula lei juo ovdal váikkuhan aktiivvalaččat sámi searvedoaimma álgimii .
Elsa Laula lâi jo ovdeláá vaikuttâm aktiivlávt sämmilâš servitooimâ älgimân .
Son lei jagis 1904 Ruoŧas vuođđuduvvon vuosttas sámesearvvi , Wilhelmina-Åsele sámesearvvi , ságajođiheaddji .
Sun lâi ive 1904 Ruotâst vuáđudum vuossâmuu sämiseervi , Wilhelmina-Åsele sämiseervi , saavâjođetteijee .
Searvi doaimmai aktiivvalaččat ee. boazosápmelaččaid ja eanadoalliid soahpameahttunvuođaid ordnemis ja váikkuhii sámiid skuvladiliid ordnen komitea ásaheapmái .
Servi tooimâi aktiivlávt eres lasseen puásuisämmilij já eennâmviljâleijei ruossâlâsvuođâi čuávdimist já vaikuttij sämmilij škovlâtile ornim komitea aasâtmân .
Komitea barggu boađusin Ruŧŧii vuođđuduvvojedje sierra nomadaskuvllat ( nomadskola ) , maid oahpahusas sámeservviid gáibádusat eai goit váldon jur ollege vuhtii .
Komitea pargo puátusin vuáđuduvvojii Ruotân sierânâs noomaadškoovlah ( nomadskola ) , moi máttááttâsâst iä kuittâg sämiseervij vátámâšah ennuskin valdum vuotân .
Elsa Laula Renberg váikkuhii aktiivvalaččat sámeservviid vuođđudeapmái maid Norggas , gos vuođđuduvvojedje vihtta sámesearvvi jagiin 1906-08 , datge Ruoŧa láhkai lullisámi guovlluin .
Elsa Laula Renberg vaikuttij aktiivlávt sämiseervi šoddâmân meid Taažâst , kost vuáđuduvvojii vittâ sämiseervi iivijn 1906-08 , toh-uv Ruotâ vyevi náálá maadâsämikuávluin .
Finnmárkku guovllus sámeservviid vuođđudedje viššalit 1910–logus .
Finnmark kuávlust sämiseervih vuáduduvvojii ennuv 1910–lovvoost .
Searvedoaimma lassin Norgga ja Ruoŧa sámit geahččaledje 1900–logu álggus ovddidit áššiideaset maid aviissaid bokte .
Servitooimâ lasseen viggii Taažâ já Ruotâ sämmiliih 1900–lovo aalgâst vyeijiđ ašijdis meiddei aavisijguin .
Jagis 1904 Finnmárkkus vuođđuduvvon aviisa Sagai Muittaleagje ( Ođđasiid muitaleaddji ) báhcá historjái vuosttas sápmelaš riikkabeaialbmá Isak Saba ( Sápp-Issát ) oažžumis Norgga Stuorradiggái guovtti badjái ( 1906-1912 ) .
Ive 1904 Finnmarkist vuáđudum aavis Sagai Muittaleagje ( Saavâi muštâleijee ) paasij historján vuossâmuu sämmilâš riijkâpeivialmaa Isak Saba ( Sápp-Issát ) finniimist Taažâ Stuorrâtiigán kyevti čuákkimpajan ( 1906-1912 ) .
Suoma sámiid searvedoaibma álggii nuppi máilmmisoađi maŋŋá , jagis 1945 , go Samii Litto vuođđuduvvui eváhkkomátkkis Alavieskas .
Suomâ sämmilij servitoimâ aalgij nube maailmsuáđi maŋa , ive 1945 , kun Samii Litto – Saamelaisten yhdistys vuáđudui evakkomääđhi ääigi Alavieskast .
Dan ovdal ledje suopmelaš Sámi ustibat vuođđudan Sámi Čuvgehussearvvi jagis 1932 Helssegis .
Tađe ovdil lijjii syemmiliih Lapin ystävät vuáđudâm Lapin Sivistysseura ( Säämi Čuovviittâsservi ) ive 1932 Helsigist .
Searvi olggosaddigođii jagis 1934 sámegielat Sabmelaš – bláđi ja váikkuhii ovttas Samii Litto – servviin vuosttas sámeáššiid komitea ásaheapmái Suomas jagis 1949 .
Servi almostitškuođij ive 1934 sämikielâlâš Sabmelaš – loostâ já vaikuttij oovtâst Samii Littoin vuossâmuu sämiašij komitea aasâtmân Suomâst ive 1949 .
Samii Litto ánsun sáhttá lohkat maid Sámiid kristtalaš nuoraidskuvlla vuođđudeami Anárii jagis 1952 ( -1993 ) ja Sámi musea rahpama olbmuide Anáris jagis 1962 .
Samii Litto ááigánfinniimáid puáhtá vala rekinistiđ Säämi kristâlâš nuorâiškoovlâ vuáđudem Anarân ive 1952 ( -1993 ) já Sämimuseo lekkâm jotteid Anarist ive 1962 .
Sámi musea doaibmá ainge ja dat lea okta Suoma bivnnuhamos museain , gč. www.siida.fi .
Sämimuseo tuáimá ain-uv já tot lii ohtâ Suomâ pivnohumosijn museoin , kj . www.siida.fi .
Gáldut :
Käldeeh :
Samuli Aikio 1992 : Olbmot ovdal min .
Girjegiisá Oy / Ohcejohka .
Aage Solbakk 1997 : Sámi historjá II.
Kustannus-Puntsi 1997 : www.puntsi.fi
Davvi Girji OS : www.davvi.no
Davvi Girji OS : www.davvi.no
John T. Solbakk & Aage Solbakk 1999 : - dasgo eallin gáibida min soahtái ja mii boahtit – mii boahtit dállán !
/ - selve livet kalder os til kamp og vi kommer – vi kommer straks !
Čálliidlágádus : www.calliidlagadus.org
Sápmelaččaid álbmotbeaivi váldojuvvo kaleandarii 2004
Sámekultuvrra ensyklopediija
www.siida.fi