3.7 Gávpotsámit
Miehtá riikka vuhtto
ahte olbmot fárrejit giliin
gávpogiidda ja čoahkkebáikkiide
oahpu gazzat ja barggu fidnet. Máŋggabealat
oahppofálaldagat, bargo-
ja astoáigefálaldagat
dahket gávpogiidge geasuheaddjin
ollu sápmelaččaide.
Eamiálbmogin Norggas lea
sápmelaččain
vuoigatvuohta ja gáibádus
beassat ovdánahttit kultuvrraset
ja gielaset. Dát vuoigatvuohta
ja gáibádus
guoská daid sápmelaččaidege
guđet ásset
gávpogiin.
Oslo ja Romsa leat gávpogat
gos ollu sápmelaččat ásset.
Dáid gávpogiid
sápmelaččat
leat boahtán buot osiin
Sámis, ja ovddastitge diekko
bokte stuorra sámi máŋggabealatvuođa.
Dađistaga leat eará gávpogat
ja guovddážatge,
erenomážit
davvin, ožžon
arvat ollu sámi ássiid.
Ráđđehusas
lea stuorra beroštupmi heivehit
buriid ja oadjebas bajásšaddan-
ja oahppodiliid mánáide
ja nuoraide, ja vel sihkkarastit buot ássiide
Norggas buriid ja dásseárvosaš čálgofálaldagaid.
Lea dehálaš ahte
gielddat láhčet
dili vai sápmelaš ássit
gávpogiin ožžot
oahppo- ja čálgofálaldagaid
mat duhtadit sin dárbbuid.
Dát sáhttet
leat sámi mánáidgárdefálaldat, sámegieloahpahus
skuvllas, dearvvasvuođa-
ja sosiálabálvalusat
ja boarrásiidfuolla mat áimmahuššet
sámi geavaheaddjiid, ja
arenat gos sáhttá geavahit sámi
giela ja kultuvrra.
Oslo gielda fállá oahpahusa sámegielas
buot oahppiide guđet dan dáhttot.
Sámegieloahpahusa ordnen
lea biddjon Kampen skuvlii. Fálaldat
lea lassin dábálaš oahpahussii
ja gokčá olles
gávpoga dien dáfus. Sámi
biras Oslos leat máŋggaid logiid
jagiid bargan sápmelaš ássiid ovddas
sosiálalaš,
kultuvrralaš ja ekonomalaš vuoigatvuođaid
dáfus. Sámi
mánáidgárddi
Oslos, Cizáš, ásahii
Oslo gielda 1986:s go Oslo sámesearvi
ovddidii jurdaga. Mánáidgárdi
lea leamaš ja lea ain dehálaš ásahus
sámiide Oslos. Samisk hus-searvi ásahuvvui
juovlamánus 2004 ja sápmelaččat Oslos
ožžo
dán ásaheami
bokte oktasaš deaivvadanbáikki guovddáš Oslos. Sápmelaččat
Oslos leat váldán
oktavuođa Oslo gielddain
ja bivdán ahte ráhkaduvvo
sámepolitihkalaš plána
Osloi, gos ee. vuođđoskuvlaoahpahusa
heiveheapmi lea dehálaš oassin.
Sámediggi lea cealkán
dáhtu soahpat ovttasbargošiehtadusa
Oslo gielddain.
Romssas leat ollu sámi
sisafárrejeaddjit. Gávpot
lea guovdu árbevirolaš sámi ássanguovllu,
ja lea guhkes áiggi leamaš dehálaš guovddáš mearrasápmelaččaide
ja boazosápmelaččaide
Davvikalohtas. Dáppe lea
sámi skuvlafálaldat
sihke vuođđoskuvlladásis
ja joatkkaskuvlladásis.
Ovtta vuođđoskuvllas
lea sierra sámi luohkká,
seammás go sámegieloahpahus
lea eará skuvllainge gielddas.
Romssas leat guokte sámi mánáidgárddi.
Romssa Universitehtas fállet
oahpahusa sámegielas buot dásiin
(gč. vel 12.2 kap.). Romssa
gielda ja Romssa sámesearvi
leat ovdalis soahpan oččodit
Romssa riikkaidgaskasaš eamiálbmotgávpogin,
mii lea čállon
Romssa fylkkagieldda ja Sámedikki
gaskasaš ovttasbargošiehtadussii.
Go dovddasta Romssa eamiálbmotgávpogin,
de oažžu oidnosii
ja čielgasit gávpoga
ja regiovnna historjjá ja
dálá áiggi
sámi kultuvrra, eallima
ja giela ektui. Romssa universitehttii lea jurddašuvvon
dehálaš rolla áimmahuššat
riikkaidgaskasaš dimenšuvnna «Tromsø som
internasjonal urfolksby» (Romsa riikkaidgaskasaš eamiálbmotgávpogin)
prošeavttas. Sápmelaččat
Romssas leat guhká bargan
oččodit
sámi čoahkkananbáikki/kulturviesu.
Boksa 3.2 Guovvamánu
6. beaivvi čalmmusteapmi
gávpogiin jagi 2008
Sámi álbmotbeaivi
guovvamánu 6. b. 2008 ávvuduvvui
leavgageassimiin olggobealde Oslo ráđđeviesu.
Seammás čuojahuvvui
Sámi soga lávlla ráđđeviesu
biellodoartnas. Sámi álbmotbeaivvi ávvudeapmi joatkašuvai
Festgalleriet:s gos lei iđitbiebmu
130 guossái. Oslo sátnejođiheaddji
sávai bures boahtima. Prográmmas
ledje sihke juoigan, sártnit
ja diktalohkan, ee. Oslo sámi
mánáidgárddi mánáin.
Oslo sámesearvi lágida
guovvamánu 6. b. oktavuođas
jahkásaččat Sámi
dálveriemuid kulturdoaluiguin.
Romssas čalmmustuvvui
Sámi álbmotbeaivi
ođđa ráđđeviesus
Sámi soga lávlagiin
ja sátnejođiheaddji sártniin.
Beaivvi ávvudedje vel Sálášvákki
kulturviesus juoigankonsearttain ja mánáidčájálmasaiguin.
Romssa fylkkagielda ávvudii beaivvi
leavageassimiin ja váldočalmmustemiin Sálnjárgga
joatkkaskuvllas. Máŋgga
skuvllas ja mánáidgarddis
lea fáddábeaivi
dahje fáddávahkku
Sámi álbmotbeaivvi
oktavuođas. Guovvamánu
6. b. oktavuođas leat daid maŋimuš jagiid
lágiduvvon sámi
vahkku, dáidda- ja kulturfálaldagaiguin,
sámi filmmaiguin, logaldallamiiguin,
sámi márkaniiguin,
sámi valáštallangállain,
ja NM heargegilvovuodjimiin. Bådådjos čalmmustuvvui
Sámi álbmotbeaivi
vuosttaš geardde 2008:s,
ovttas Bådådjo gielddain ja Nordlándda
fylkkagielddain. Čalmmusteami
virggálaš oassi
lei Bådådjo ráđđeviesu gávpotstivrasáles.
Bådådjo sátnejođiheaddji
sávai bures boahtima.
Dál diehtit uhcán gávpotsápmelaččaid
birgenlági ja eallindili
birra. Dán birra lea dutkan
leamaš dušše
Oslo birrasiin.