Guossástallan loahpahuvvui Banská tiavnicas
Gonagasla Majestehtaguovttos Gonagas ja Dronnet loahpaheigga guossástallama Slovakias ruvkegávpogis Banská tiavnicas.
Dien gávpogis lea hui stuora alumiidnaindustriija man oamasteaddji lea sihke Norsk Hydro ja Orkla, mat maiddái leat háhkan dohko teknologiija.
Banská tiavnica oaččui gávpotárvvu 1238:s, muhto doppe leat ássan olbmot juo ovdal Kristusa riegádeami. Gávpot lea huksejuvvon báikái gos dolo áigge lea duoldan stuora vulkána, ja gávpot ásahuvvui diesa dan dihte go dan báikki eatnamis gávdne golli ja silbba. Boares gávpotoassi lea bures várjaluvvon, ja dat biddjojuvvui UNESCO máilmmiárbelistui 1993:s.
Kulturárbbi suodjaleapmi
Gonasbárrii sávve buresboahtima ráđđeviesus, ja doppe lávllui ruvkebargiid lávlunjoavku sudnuide. Das vázze mátkkálaččat gávpoga dávvirvuorkái, mii lea oassi Slovakia ruvkemuseas. Dávvirvuorkkás leat dáidagat gitta 1200-logu áiggis. Sii leat mielde kultursuodjalanproeavttas man ulbmil lea ásahit divohaga gos sáhttet divodit ja ortnegii oaut boares girjjiid, dokumeanttaid, maleriijaid ja eará dáiddala dávviriid. Eanas oasi proeavttas ruhtaduvvo EØS-doarjagiiguin.
Gonagas ja Dronnet beasaiga maid fitnat boares loahtas Starý zámok. Maiddái doppe leat ollu dávvirat mat leat divoduvvon norgga EØS-doarjagiiguin.
Ealli muorraduddjonárbevierru
Banská tiavnicas eallá maid árbevirola muorraduddjon. Čájáhus Bethlehem lea okta Slovakia stuorámus čájáhusain, ja das leat sullii 800 govvosa duddjojuvvon muoras. Čájáhusa dáiddárat čájehedje báikki Gonagas Haraldii ja Dronnet Sonjai. Čájáhusa viidodat lea 21 x 2,5 mehtara.
Sii boradedje almmola luna Svätý Anton loahtas. Doppe lea maid boares bivdomusea, ja maŋŋil luna beasai Gonagasbárra earet eará geahččat bivdofálliid.
iar nad Hronom fitnodaga guossis
iar nad Hronom lea industriijagávpot gos ásset birrasii 20.000 olbmo, ja doppe leat maid norgga fitnodagat oamasteaddjin. Norsk Hydro oamasta 55 % alumiidnabuvttadanfitnodagas Slovalco, dat lea bargobáiki gos barget badjel 550 bargi. Hydro lea dáppe leama doaimmas 1994 rájes, ja buvttadeamis geavahit norgga teknologiija. Sii muitaledje Gonagassii ja Dronnegii fitnodaga birra ja čájehedje sudnuide fabrihkkahálla ovdal go mátkkálaččat vulge viidáseappot Sapai.
Orkla-konsearna válddii badjelasas Sapa Profily fitnodaga 2008:s, ja doppe ráhkadit eanet go 7000 ieguđetlágan almumiidnabiergasiid. Fitnodagas barget 350 bargi, muhto leat dál oon doarjaga viiddidit fitnodaga. Vuođđogeađgi biddojuvvui odne, ja Gonagasbárra ja Presideantabárra čalmmustahtte ođđa fabrihka álggaheami.
Die lei maŋemus oassi guossástallanmátkkis Slovakias. Veaigin odne váldiba Gonagas ja Dronnet earu Presideanttain Gaparovič ja su roavváin Gaparovičová sierra seremoniijas mii almmolaččat loahpaha guossástallama.
Faktadieđut Republihka Slovakia birra
Oaivegávpot: Bratislava
Stuorámus gávpogat: Bratislava, Kosice ja Presov
Viidodat: 49 035 km²
Olmmošlohku 2010: sullii 5,4 millioner
Almmolaš giella: Slovakiagiella
Stivren: Republihkka
Stáhtaoaivámuš 2010: Presideanta Ivan Gašparovič
Slovakias leat leamaš diplomáhtalaš oktavuođat Norggain ođđajagimánu 1. beaivvi rájes 1993, go Slovakia luovvanii ovddešTsjekkoslovakias.
Eai leamaš nu beare ollu ovttasdoaimmat gaskal Norgga ja Slovakia, muhto dál leat ovttasbargagoahtán eanet kultuvra-ja ealáhussurggiin. Dat vuolgá earet eará das go Norga veahkeha Slovakia EØS-ruhtadanortnega oktavuođas ja go Norga ásahii ambassáda Bratislavai ođđajagimánus 2005.
Gáldo: OD