Sámit – okta álbmot njealji váldegottis

Sámit leat okta álbmot ja ellet njealji váldegottis: Norggas, Ruoŧas, Suomas ja Ruoššas.
Sámiid eanan ollá nuortan Guoládagas Lulli-Norgii Engerdala rádjai ja Lulli-Ruŧŧii Idre rádjai. Sámegillii dán guovllu namma lea Sápmi.
*Politihkka ja demokratiija - Sámiid birra
DiedutAlmmuhan 27.01.2005
Sámi álbmotbeaivi lea oktasaš sámiide, beroškeahttá orrot go sii Norggas, Ruoŧas, Suomas vai Ruoššas. Álbmotbeaivi ávvuduvvui vuosttaš háve 1993:s go ON internášuvnnalaš eamiálbmotjahki almmolaččat rahppojuvvui Kárášjogas.
DiedutAlmmuhan 27.01.2005

Sámi álbmotlávlaga sániid lea čállán Isak Saba (1875-1921), oahpaheaddji ja girkolávlu Unjárggas eret.

DiedutAlmmuhan 27.01.2005

Sámi álbmotbiktasa gohčodit dárogillii kofte ja davvisámegillii gáktin. Nugo sámegielat ja earáge kultuvrralaš iešvuođat mannet bivttasmálletge riikkarájáid rastá.

DiedutAlmmuhan 27.01.2005
Sámit leat okta álbmot ja ellet njealji váldegottis: Norggas, Ruoŧas, Suomas ja Ruoššas. Sámiid eanan ollá nuortan Guoládagas Lulli-Norgii Engerdala rádjai ja Lulli-Ruŧŧii Idre rádjai. Sámegillii dán guovllu namma lea Sápmi.
DiedutAlmmuhan 27.01.2005

Sámegiella gullá suoma-ugralaš giellajovkui. Sámegiela hubmanguovlu gokčá árbevirolaččat stuorra oasi Norggas, Ruoŧas, Suomas ja Ruoššas.

DiedutAlmmuhan 28.01.2005
Sámi konfereansa/ Sámiráđđi lea mearrádusastis geavahan doahpaga ”sámi álbmotbeaivi”. Dat lea dárogillii jorgaluvvon ”samenes nasjonaldag”.
DiedutAlmmuhan 28.01.2005
Else Laula Renberg
Elsa Laula Renberg riegádii 1877 ruoŧabeal Sámis. Sus ledje buorit oahppanattáldagat mat dolvo su vuođđoskuvlii Örebro gávpogii. Sealgeeadnin logai Stockholmmas ja čájehii juo dalle leat roahkkadis nieida, guhte ii ballan oaiviliiddis dadjalit. Gába fal. Ii dáidde de leat miige ipmašii ahte su sárdnáivuohta ja ságastallanmáhttu nanosmuvai go čuovui kurssaid gos oahpai searvebargguid. Dat kurssat adde sutnje buori vuođu go de jođašišgođii Troandin guovllus vuođđudit sámeservviid.
DiedutAlmmuhan 02.02.2005
Dáláš sámi musihkas leat ollu vuogit, muhto eatnašiidda buktá sámi musihkka millii vuosttažettiin juigosa. Sámi musihkkaárbevierus lea juoiggus álohii leamaš guovddážis, ja juoigama sáhttá govvidit lávluma ja instrumeantain jiena geavaheami gaskavuohtan.