6 Boazodoallolágat Ruoŧas ja
Suomas
Maiddái eará riikkain lea boazodoallu. Čujuhit
lávdegotti čielggadeami 8. kapihttalii,
gos lea eanet muitaluvvon dan birra. Dás áigut dušše
oanehaččat muitalit makkár
rievttálaš ja hálddahuslaš vuogádagat
Ruoŧas ja Suomas leat, mat leat riikkaid maiguin
mii lunddolaččat sáhttit
iežamet buohtastahttit.
Ruoŧŧa
Ruoŧa bealde lea Rennäringslagen (1971: 437),
boazodoalloláhka, mii regulere boazodoalu. Láhka
bođii fápmui suoidnemánu
1. beaivvi 1971 ja bođii lágaid
sadjái maid gohčodedje Ruoŧa
boazosámiid vuoigatvuohta guohtumiidda Ruoŧas
(1928: 309) ja láhka boazomearkkaid birra (1960:144).
Sápmelaččaid
vuoigatvuođaid leat lágas gohčodan
boazodoallovuoigatvuohtan. Vuoigatvuođaid, mat Ruoŧa
boazodoallolágas gusket sápmelaččaide, čilge
lága § 1 leat vuoigatvuohtan sidjiide,
geat leat sámi sogas, geavahit eatnamiid ja čáziid
birgejupmin alcceseaset ja sin bohccuide. Boazodoallu sáhttá
doaimmahuvvot priváhta eatnamiin seammaládje go
stáhta ja suohkaniid eatnamiin. Vuoigatvuhtii gullá
earret eará boazoguohtun, bivdu, guolásteapmi
ja vissis vuovdedoallu. Vuoigatvuohta gullá sápmelaččaide
ja lea huksejuvvon «urminnes hävd» ala
(vuoigatvuohta dološ áiggi geavaheami rájes).
Das lea priváhtarievttálaš
vuođđu ja lea seammaládje
go opmodatvuoigatvuohta bággolotnunrievttálaččat
suodjaluvvon. Boazodoallovuoigatvuohta lea nappo beroškeahttá lágas,
muhto áigges áigái
gustovaš boazodoalloláhka regulere
sisdoalu ja čađaheami. Guohtunvuoigatvuohta
ja guoskevaš vuoigatvuohta atnit eatnama boazodoalu
iešguđet rusttegiidda namahuvvo
dábálaččat čearu
gullevaš miellahtuid kollektiiva vuoigatvuohtan
(geahča maŋŋelis).
Nugo Norggas ge, de lea Ruoŧas nai viiddis mearkaortnet.
Buot bohccot galget merkejuvvot eaiggáda sisačálihuvvon
merkii.
Boazodoallovuoigatvuohta lea čearuid (orohagaid)
miellahtuin. Oktiibuot leat 51 čearu.
Čearru lea muhtun muddui geográfalaš
guovlu, ja muhtun muddui ekonomalaš ja hálddahuslaš
ovttastus. Lága 9. § mielde lea čearu
ulbmil earret eará doaimmahit boazodoalu miellahtuide
oktasaččat buorrin. Čearru
ovddasta miellahtuid gažaldagain mat gusket boazodollui
ja miellahtuid oktasaš beroštumiide
muđui boazoealáhusa oktavuođas
(§ 10). Čearru lea rievttálaš
ovddasteaddji áššiin
gos lea riidu beroštumiid gaskka omd. eanangeavaheami
hárrái. Čearu geatnegasvuohta
lea maiddái fuolahit boazodoalu beroštumiid
iešguđetlágán šiehtadallamiin
omd. stáhtalaš eiseválddiiguin.
Maiddái oktavuođas suohkaniiguin,
earret eará plánemiid ja plánabargguid
oktavuođas ovddasta čearru boazodoalu
beroštumiid. Čearu miellahtuid vuoigatvuohta
váikkuhit movt čearru galgá
stivrejuvvot, lea čearu čoahkkimiid
bokte. Jođihit čearu boazodoalu
ja doaimmahit dárbbašlaš oktasaš
doaimmaid vállje čearu čoahkkin
stivrra. Čearu goluid boazodollui gokčet čearu miellahtut
dan mielde galle bohcco guđesge leat.
Čearru mearrida miellahttogažaldagaid,
ja ohcan lea dan duohken man muddui sus guhte ohcá
beassat álgit boazodoallin, lea gullevašvuohta čearu
boazodollui. Ruoŧa lágain ii leat
dán rádjái leamaš
almmolaččat dohkkehuvvon definišuvdna
das gii lea sápmelaš. Lágas
daddjo dušše ahte sápmelaš
mearkkaša ahte son lea sámi sogas.
Olmmoš gii lea náitalan sápmelaččain,
muhto gii ieš ii leat sápmelaš, sáhttá
searvat boazodollui jus son dohkkehuvvo čearu miellahttun.
Juohke čearus leat rievddadeaddji logu
renskötselsforetag(doalut),
oktiibuot sullii 900. Diekkár doaluin oaivvilduvvo
boazodoallu man
čearu boazodoalli
miellahttu ja su bearaš doaimmaha.
Boazodoalli miellahtu definere láhka
leat boazodoalli gii
aktiivvalaččat
searvá čearu boazodoalu bargguide.
Dalle go máŋga boazodoalli miellahtu
leat ovtta dállodoalus ja nu leat seamma doalus, de
gohčoduvvo okta sis
ovddasvástideaddjin/ovdaolmmožin.
Ruoŧa boazodoallopolitihkka, oktan láhkagažaldagaiguin,
lea čielggaduvvon, gč. SOU 2001:101. Dás
evttohuvvojit ođđa boazodoallopolitihkkii
iešguđet rámmat
mat leat huksejuvvon kultuvrralaš, ekonomalaš
ja ekologalaš guoddevašvuođa
ala. Áigumuššan
lea nannet siskkáldas iešstivrejumi,
ja ahte Sámediggi galgá ožžut
eanet guovddáš sajádaga.
Vuolggasadjin lea ahte sápmelaččat
berrejit ieža oažžut ovddasvástádusa
hábmet iežaset ealáhuseallima,
muhto ahte iešguđet doaimmaide galgá
gustot birasmihttomearri mii vuhtii váldá
luondduresurssaid guhkit áiggi buvttadannávcca,
biologalaš šláddjivuođa, luonddu-
ja kulturárvvuid ja olgonastima beroštumiid.
Dan vuođul evttohuvvo ahte maiddái
ollu dain doaimmain maid eiseválddit dál
fuolahit, galget sirdojuvvot sápmelaččaide
alcceseaset.
Ođđajagemánu
1. beaivvi 2007 rájes sirdojuvvui ovddasvástádus
ollu doaimmaid dáfus Stáhta eanandoallodoaimmahagas
ja leanahálddahusas Sámediggái.
Dál lea Sámediggi boazodoalu guovddáš
hálddašaneiseváldi.
Ruoŧa gaskavuohta ILO-soahpamuššii
lea maiddái čielggaduvvon, geahča
SOU 1999:25, ja dán čielggadeamis boahtá
ovdan mii galgá dahkkojuvvot ovdal go Ruoŧŧa sáhttá
soahpamuša dohkkehit. Dan hárrái
leat álggahuvvon čuovvolanproseassat, muhto
dán rádjái ii leat
soahpamuš vel vuolláičállojuvvon.
Suopma
Vuoigatvuohta doaimmahit boazodoalu ii leat dušše
sámi vuoigatvuohta. Lea datte dihtosis ahte davviguovlluid
boazodoalu vuoigatvuođat leat huksejuvvon don dološ
geavaheami ala ja vuosttaš boazodolliid, namalassii
sápmelaččaid, ovdamuniid
ala.
Boazodoallovuoigatvuohta lea dárkileappot regulerejuvvon
1990 boazodoallolágas (848/90).
Boazodoalloguovlu lea juhkkojuvvon bálggusin. Boazodoallu sáhttá
doaimmahuvvot boazodoalloguovllus beroškeahttá
das geas lea oamastan- dahje geavahanvuoigatvuohta eatnamii (§ 3).
Bohccuid sáhttet eaiggáduššat
Eurohpa ekonomalaš ovttastusa ássit
geat fásta orrot boazodoalloguovllus (§ 4).
Boazoeaiggádat ovtta bálgosa guovllus gullet
ovtta bálgosii, mii rehkenastojuvvo juridihkalaš
persovdnan ja mas leat rájit maid leanaráđđehus
lea mearridan. Bálgosis lea geatnegasvuohta geahččat
buot miellahtuid bohccuid ja galgá hehttet bohccuid
dahkamis vahágiid (§ 7). Buot boazoeaiggádat
bálgosa doaibmaguovllus leat bálgosa
miellahttun, muhto juohke boazoeaiggádis lea sierra
mearka. Bálggus fuolaha ja mearrida doaimma hárrái.
Eanan- ja vuovdedoalloministeriija mearrida bálgosiid
alimus boazologu (§ 21).
Láhka ii definere boazodoallorievtti sisdoalu.
Boazodoalloriekti sisttisdoallá vuoigatvuođa
eaiggáduššat bohccuid
ja daidda guohtunvuoigatvuođa. Eiseválddiid
addin lobi mielde sáhttá maiddái
cegget oahceáiddiid ja gárddiid stáhta
eatnamii (§ 39) ja muđui sáhttá
almmá ohcama haga váldit stáhta
vuovddis boaldámuša ja goahteávdnasiid
(§ 40). Dát vuoigatvuođat
sulastahttet buohkaidrievtti. Ii leat sierravuoigatvuohta bivdit
ja guolástit.
Stáhta eanan davimus boazodoalloguovllus lea
sierra nammaduvvon boazodoalloguovlun. Geavatlaččat
lea dát sámi boazodollui. Dán
guovllus ii galgga eanan geavahuvvot dainna lágiin ahte šaddá
mearkkašahtti hehttehussan boazodollui (§ 2).
Nuppe dáfus sáhttá
Eanan- ja vuovdedoalloministeriija lága olis (196/22) suodjemehciid
birra mearridit boazoguohtunráddjemiid, jus dat
lea dárbbašlaš vuovddi gáhttema
dihte (§ 2). Boazodoalloláhka ii atte vuođu
oažžut buhtadusa vahágiid
ovddas mat deaividit boazodoalu guovdu. Muhtun eará
lágain – čázádatlágas,
olgonastinlágas ja lágas johtaleami
birra meahcis – leat liikká sierra mearrádusat
buhtadusa birra boazoeaiggádiidda.